// Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jus zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Vēst. Kolos. 3:23-24//
Dāmu komiteja ir pirmais pie draudzes izveidotais institūts. Tā dibināta 1949. gada 27. augustā un dibināšanas sanāksmē piedalījās 35 draudzes locekles. Valdē ievēlēja Lidiju Lūsi (priekšniece), Felicitu Dzērvīti (pr. palīdze), Ritu Osīti-Andžāni (sekretāre) un Lūciju Salu (kasiere).
Dāmu komiteja 1998. gadā: No kreisas, pirmā rindā V. Šimiņa, A. Kleķere, L. Jansone, prāv. Dr. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. prkšn. K. Jansons, K. Bruža, E. Reinfelde;
otrā rindā: G. Ozoliņa, V. Spravnika, M. Hausmane, M. Villera, I. Strīpniece, V. Atteka, V. Bembere, E. Gaiķe, E. Kuznecova, N. Breņķe: trešā rindā: A. Miķelsone, A. Putniņa, A. Kaļiņa, A. Krūgere, A. Treigūte, V. Luce, M. Tranķele, M. Radziņa, L. Kristberga
Pirmajos darbības gados dāmu komiteja par savu galveno uzdevumu uzskatīja kristĪgĀs palīdzības darbu. Vācijas nometnēs toreiz vēl bija daudz tautiešu, kas dzīvoja trūkumā. Bija daudz vecu cilvēku, invalidu, atraitņu. Cik vien varēdama dāmu komiteja centusies šiem tautiešiem palīdzēt. Rīkojot draudzes vakarus, bazārus, koncertus un gadskārtējo Ziemassvētku tirdziņu, dāmu komiteja ir vākusi līdzekļus grūtdieņu atbalstam. Gan saiņi, gan naudas sūtījumi ir gājuši uz Vāciju, Austriju, Franciju un pēdējos gados arī uz dzimteni Latviju un Sibiriju. Materiāls atbalsts sniegts arī uz vietas -draudzes locekļiem un tautiešiem, kas nonākuši grūtībās.
Ar čaklu neatlaidību un prieku dāmu komitejas locekles ir atbalstījušas visus draudzes iecerētos pasākumus – gan Saulaines izveidošanu, gan dievnama celšanu un draudzes nama iegādi. Dāmu komiteja ir dāvinājusi draudzei dievgalda traukus un pirmās ērģeles. Arī jauno stabuļu iegādei dāmu komiteja ir ziedojusi pāri par 6000 dolāru.
Damu komiteja ir bijusi nevien devīga visu draudzes pasākumu atbalstītāja, bet arī gādājusi par garīgo iepriecinājumu un rosinājumu, rīkojot vērtīgus koncertus un priekšlasījumus. Tādi ir gadskārtējie Ziemsvētku ieskaņas koncerti, literārie vakari un referāti par aktuālām baznīcas dzīves problēmām un notikumiem.
Pēdējos gados ļoti liela pakrišana ir Lieldienu rīta brokastīm un Pļaujas svētku sarīkojumiem Saulainē. Dāmu komiteja vienmēr bijusi atsaucīga arī dažādiem latviešu sabiedriskiem pasākumiem ārpus baznīcas, piemēram, dziesmu svētku rīkošanā.
Draudzes padome un dāmu komiteja 1950. gadā: I. r. no kr.: A. Deics, R. Osītis-Andžāne, L. Lūsis, F. Dzērvīte, māc. A. Lūsis, A. Kazerovska, E. Buka, M. Vosveniece, ērģelniece A. Timermane-Ozola; II. r.: V. Timermanis, 0. Breņķis, J. Rolavs, K. Kazerovskis, E. Buka, K. Vītiņš, 0. Dzērvītis, J. Liepiņš.
Otrā dāmu komitejas priekšniece bija S. Asmuse-Zaķe.
Tad ilgus gadus dāmu komitejas priekšniece bija Līvija Jansone. No 1990. gada līdz 1998. gadam priekšnieces pienākumus pildīja Imanta Spēlīte. Tagad Dāmu komitejas priekšniece atkal ir Līvija Jansone. Pēdējos gados dāmu komitejā aktīvas ir bijušas ap 35 dāmas, bet atsevišķos gadījumos ir vēl arī citas palīdzes. Draudzes darba sekmēšanai un grūtdieņu atbalstam dāmu komitejas ziedoto līdzekļu summas sniedzas desmitos tūkstošu dolāru. Darbs, ko dāmu komiteja veic, ir darīts mīlestībā uz mūsu Pestītāju, mūsu luterāņu baznīcu un līdzcilvēkiem. Dāmu komitejas darbinieces vienmēr atzinušas, ka kalpošanas prieks ir skaistākais un tīrākais no visiem prieka veidiem, ko varam atrast pasaulē.
Pirmā dāmu komitejas priekšniece Lidija Lūse stāsta par līdzekļu vākšanu:
"Dāmu komiteja līdzekļus guva,rīkojot draudzes vakarus un Ziemsvētku tirdziņus. Draudzes vakari bija labi apmeklēti. Aicinājām latviešu māksliniekus, sarīkojumi bija par noteiktām temām. Šais vakaros apmeklētājiem bija iespēja satikties ar draugiem.
Pirmo Ziemsvētku tirdziņu rīkojām 1950. gada decembŗa pirmajā sestdienā Koncorda ielas Sv. Jāņa angļu luterāņu baznīcas telpās, kas sākuma gados mūsu draudzei deva mājvietu. Gatavojām izšuvumus, iededzinājām latviešu rakstus uz koka karotēm, gādājām citas mantas. Nopelnījām 149 dolarus un 29 centus. Šai Ziemsvētku tirdziņā bijām nodomājušas pacienāt apmeklētājus ar desiņām un skābiem kāpostiem. Doma bija laba un piekrišana lieliska. Bet otrā dienā angļu draudze mums stingri pārmeta, ka baznīca esot odusi pēc kaut kā nenosakāma — ļoti nelabi. Domājām, ka skābi kāposti ir labi. Pēc tam gan mēs desiņas un skābus kāpostus šai baznīcā vairs negatavojām.”