Bijušie draudzes garīdznieki: / Former clergy

Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis †

Prāv. emer. / Dean emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs

Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš

Pastor Girts Grietins was born in Latvia and grew up in Cesis, where as a young Christian he joined Cesis’ St. John's church. Later followed years of study in the Faculty of Theology (University of Latvia) and the Luther Academy. From 1997 – 2002 he started to serve in The Evangelical Lutheran Church of Latvia as an evangelist in Rubene. In 2002 he was ordained as a pastor and served in the Jaunjelgava, Daudzeva, Sece and Selpils congregations. In 2017 together with his wife Ilze and three children he moved to Toronto and began to serve at St. John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto.

Pastor Girts is interested in Christian apologetics - the clarification and defence of faith against the challenges of our times. He has also been involved in translating theological books from English to Latvian. One of his inspirations in theology comes from the English author, scholar and apologist C. S. Lewis. Pastor Girts has translated Lewis’ popular books "Mere Christianity" and "The Great Divorce," as well as the American apologist’s and pastor’s Timothy Keller's books “Reason for God" and "Counterfeit Gods". These authors helped him to understand and experience the Christian faith.

Pastor’s mottos: Ask, and it shall be given you; seek, and ye shall find; knock, and it will be opened. /Jesus/

“I believe in Christianity as I believe that the sun has risen: not only because I see it, but because by it I see everything else.” /C. S. Lewis/

Mācītājs Ģirts ir dzimis Latvijā un uzaudzis Cēsīs, kur arī kā jaunietis sāka apmeklēt Cēsu sv. Jāņa baznīcu. Vēlāk sekoja studiju gadi LU Teoloģijas fakultātē un Lutera Akadēmijā. Pirmā kalpošana draudzē kā evaņģēlistam bija no 1997. - 2002. gadam Rubenes draudzē.  2002. gadā viņš tika ordinēts par mācītāju un līdz 2016. gadam kalpoja Jaunjelgavas, Daudzevas, Seces un Sēlpils draudzēs.  2017. gadā kopā ar sievu Ilzi trīs bērniem pārceļas uz Toronto un sāk kalpot sv. Jāņa draudzē.  Ģirtam interesē apoloģētika jeb kristīgās ticības skaidrošana un aizstāvēšana pret mūsu laika izaicinājumiem, kā arī mācītājs ir nodarbojies ar teoloģisku grāmatu tulkošanu. Latviski Ģ. Grietiņa tulkojumā iznākušas angļu rakstnieka K.S.Lūisa grāmatas - "Vienkārši kristietība" un "Svarīgā izšķiršanās", kā arī Timotija Kellera grāmatas “Kāpēc gan ticēt Dievam?” un “Viltus dievi”.

Mācītāja moto: Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, tad jums taps atvērts.

Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis †

Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis.
Raksts ņemts no Latvija Amerikā.

Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt.

Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai.

Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga.

Archibīskaps Arnolds Lūsis †
1966. – 1993.

Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls.

Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks.

Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs.

Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju.

1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams.

1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas.

Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā.

Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja:
„ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi.

Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz."

Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien.

Draudzes pirmais mācītājs
Arnolds Lūsis †
1948. – 1973.

Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē.

SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī
Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp.

Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja:
Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.
Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)
Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp.

Mācītājs / Rev. Arturs Briedis †

Mācītājs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru.

Māc. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Mācītājs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju .

Mācītājs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs.

Mācītājs Artūrs Briedis †
1953. – 1955.

Prāv. emer. / Dean emer.
Ivars Gaide

IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim.

Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša.

Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario.

Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko.

Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā.

Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem.

Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”.

Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola.

Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori.

Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne.

Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas.

Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās.

Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa.

Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām!

Mācītājs Ivars Gaide
1973. – 1983.

Diakone / Deacon Aina Avotiņa

Dzīves gaitas iesākas Saldū, Latvijā 1926. gada 27. jūnijā. Pamatskolas un ģimnāzijas gadi arī vadīti turpat. Trimdas sākuma gadi vadīti Vācijā. Ieceļoju Anglijā un ieguvu reģistrētās medicīnas māsas tiesības. Pēc tam vēl papildināju studijas lai kļūtu par reģistrētu vecmāti (midwife), kā arī specializējos pāragri dzimušo zīdaiņu kopšanā. Pēc tam iesāku studijas anglikāņu „Mount Hermon Theological College” Londonā un 1956. gada nobeidzu ar uzslavu. Ņēmu kursus tropisko slimību ārstēšanā, jo sajūtu aicinājumu kalpot Dievam ārmisijā. No 1957. gada līdz 1965. gadam strādāju Tanzanijā, Āfrikas austrumu daļā ar internacionālo starpkonfesionālo misijas biedrību „African Inland Mission”. Vienu gadu vadīju pirmās palīdzības medicīnas staciju pie Viktorijas ezera. Pēc tam vadīju galveno misijas slimnīcu un izveidoju bērnu veselības klīnikas, kā arī vadīju lielo spitālīgo koloniju (ap 1,000 pers.). Līdztekus arī apmācīju vietējo personālu un sniedzu garīgo aprūpi, jo biju iemācījusies vietējo valodu – Kiswahili. Dzīves un darba apstākļi Tanzanijā bija primitīvi, bet bija prieks palīdzēt līdzcilvēkiem.

Toronto ieceļoju 1965. gada beigās. Nobeidzu slimnīcas administrācijas kursus Toronto universitātē un 24 gadus nostrādāju Toronto „Wellsely” slimnīcā kā direktore/vadītāja visās nozarēs ( Director Evening/Night Hospital Services). Blakus maizes darbam apmeklēju LELBA’s Teoloģijas Kursus 5 gadus un tiku ordinēta par evanģelisti/diakoni 1985. gada 8. novembrī Sv. Jāņa draudzē Toronto. Sv. Jāņa draudzē vadu aprūpes darbu, palīdzu draudzes mācītājam, darbojos draudzes padomē un dāmu komitejā, ko-ordinē sadarbību ar 6 māsu draudzēm Latvijā (Skrunda, Tērveti, Lipaiķiem, Rūjienu, Mazsalacu, Umurgu) un esmu šis draudzes vairākas reizes apmeklējusi. 6 gadus arī biju LELBA Kanadas apgabala dāmu komitejas referente. Ekumeniskā darbā esmu bijusi vietējās sadarbības grupas „Churches on-the-Hill” sieviešu „World Day of Prayer” rīcības komitejā. Jau 10 gadus esmu bijusi Londonas (Ontario) Trīsvienības draudzes garīgās dzīves vadītāja un darbojos arī Sv. Katrīnas (St. Catherines, Ontario) draudzē. Esmu publicējusi rakstus „Ceļa Biedrī”, lasījusi referātus par reliģiskiem gan arī literāriem tematiem latviešu sabiedrībā, vadījusi svētbrīžus kā skolās tā arī vietējo latviešu organizāciju sarīkojumos. Esmu arī vadījusi dievkalpojumus citās LELBA’s Kanadas apgabala draudzēs atvietojot mācītājus. Teoloģisku izglītību esmu turpinājusi ar vairākiem kursiem un lekcijām.

Deacon Aina Avotiņš was born in Saldu, Latvia on June 27th, 1926, where she also attended primary and secondary school. During World War II, she fled to Germany and later emigrated to Great Britain, where she completed her studies to become a Registered Nurse. She also completed courses to be a registered midwife and later specialized in premature infant care.

Aina Avotiņš then began studies at Mount Hermon Theological College of the Anglican Church and graduated with honours in 1956. She also took courses in tropical disease treatment, because she felt God’s call to work in foreign missions. From 1957 to 1965 Aina Avotiņš worked in Tanzania with the international inter-denominational African Inland Mission. For one year she directed the first aid station at Lake Victoria, after which she was director of the principal mission hospital, where she developed a children’s health clinic and also administered the large leper hospital of about one thousand patients. In addition to her administrative duties, Aina Avotiņš also taught her skills to the local staff and, because she had learned the indigenous Kiswahili language, was able to give pastoral care to patients and staff alike. Aina said that “my life and work conditions there were very primitive, but it was a joy to help other people!”

In 1965 Aina emigrated to Toronto and completed hospital administration courses at the University of Toronto. She then began her 24 years of service at Toronto’s Wellsley Hospital as Director of Evening/Night Hospital services. Aina also attended the Theological Courses of the Latvian Evangelical Lutheran Church and was ordained as Deacon on November 8th, 1985 at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto. At St. John’s, Aina directed pastoral visitation, assisted the minister in worship, served on the church Council and Ladies Auxiliary committee and directed our Sister congregation program, expanding it to include six congregations ( Umurga, Skrunda, Lipaiķu, Mazsalaca, Tērvete, Rūjiene) in Latvia. Aina has made many visits to all of these congregations and strengthened our friendship with them. Aina Avotiņš has published many articles in Ceļa Biedrs, a journal of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, as well as presented numerous lectures on religious and literary topics at various Latvian community organisations. In the Canadian district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, Aina was co-ordinator of the Ladies’ Auxiliaries and has been supply pastor on numerous occasions, most frequently in St. Catherines. In addition to her duties at St. John’s, since 1996 Aina Avotiņš has had pastoral charge of Trinity Latvian Lutheran Congregation in London (ON).

Prāv. emer. / Dean emer.
Dr. Fritz Traugott Kristbergs

PERSONĀLI DATI

Dzimšanas datums: 1945. gada 21. janvārī
Dzimšanas vieta: Freiberg (i. Sachsen), Vācijā
Kristīts: 1945. gada 4. martā
Iesvētīts: 1962. gada 10.jūnijā Lakewood un New Brunswick latviešu ev.- lut. Draudzē (New Jersey, ASV)
Ordinēts: 1976. gada 8. augustā (Latvijas ev.-lut. Baznīca Trimdā)
Vecāki: tēvs: Māc. Žanis Kristbergs †; māte: Tekla Alise Kristbergs †
Ģimenes stāvoklis: precējies 1989. gada 26. augustā
(Lilita Irene Strīpnieks,B.A.,M.L.S., M.P.A.)
Pavalstniecība: ASV

IZGLĪTĪBA

2007 – Th.D. (Doctor of Theology) kandidāts, (Theological / Interdisciplinary Studies)
Trinity College in The University of Toronto

1996 – D.Min., (Doctor of Ministry) Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ
Disertācija: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry”
Šīs analīzes socioloģijas teorija proponē, ka, trimdas laikā diferenciācijai starp latviešiem un mītnes zemes kultūrām samazinoties, diferenciācija ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu (bijušo trimdinieku) starpā pieaug. Latviešu luterāņu baznīcas uzdevums trimdas sākumā bija
minimalizēt starplatvisku diferenciāciju un maksimalizēt diferenciāciju starp latviešu tautu un mītnes zemes kultūru. Tagad, teoloģisko mandātu un vietējās asimilācijas dēļ, latviešu luterāņu baznīcas uzdevums ir mainījies: tā nekalpo tikai latviešu tautas kopībai, bet arī vietējai draudzei, ar tās atšķirīgām vietējām kulturālām un valodas prasībām.

1976 – M.Div. (Master of Divinity), Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ

1971 – M.A. (Vēsturē), University of Maine, Orono, ME
Tēze: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance”
Vairākas problēmas saistītas ar Anabaptistu historiografiju tika analizētas, sevišķi tās saistītas ar
Ernst Troeltsch „sektu teoriju”, teoloģiskiem pamatojumiem Anabaptistu politiskai teorijai, un
Anabaptistu saistību ar 16.g.s. humānistu kustību.

1969 – B.A. (Vēsturē), Monmouth College, West Long Branch, NJ
Bakalaura tēze: “The Heretics of Roland Bainton”

VOKĀCIJAS AMATI LELBāL

1995-2004 – Prāvests, LELBA Kanadas apgabalā

1985 – Draudzes mācītājs, Sv. Jāņa ev. – lut. latviešu draudze Toronto

1979-1985 – Mācītājs Latviešu ev. – lut. draudzēs Minsterē and Bielefeldē (Vācijā).
Amata pienākumi ieskatīja 15 ticības mācības stundas nedēļā Minsteres latviešu ģimnāzijā.

CITI LELBA / LELBāL AMATI

1995–2004 – LELBāL Baznīcas Virsvaldes loceklis

1997-2004 – LELBA teoloģijas nozares vadītājs

1997-2004 – Teoloģijas Institūtes direktors

1997-2004 – LELBāL Rītdiena fonda looceklis

1987–1997 – LELBāL Teoloģijas Institūta rīcības komitejas loceklis

1987–1995 – LELBA Baznīcas mūzikas un liturģijas komisijas vadītājs

1987–1995 – Dziesmu grāmatas emendācijas komisijas priekšsēdis

1979–1984 – Redaktors, “Pie Svētavota” (LELBāL Vācijas apgabala garīgais laikraksts)

AKADEMISKI DARBI

1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung,(Jaunās Derības tekstu pētniecības institūts),Münster universitātē, Vācijā akademische Mittarbeiter / akadēmisks līdzstrādnieks
(Līdzstrādnieks vairākos Jaunās Derības tekstu pētniecības akadēmiskos izdevumos un projektos.)

1974-1975 – Princeton Theological Seminary,
(Semināra profesionālu studiju komiteju loceklis)

1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science)
(Profesoru asistents)

PERSONĪGAS INTERESES

Sporta paukošana ( Salle Santelli (NY), Fechterschaft
Warendorf (Vācijā), Minsteres universitātes paukošansas
klubs, Toronto universitātes paukošanas klubs, u.c.;
Dārzniecība;
Mušiņu makšķerēšana;
Golfs (14 handicap!);
Mūzika – dzied Sv. Jāņa draudzes Vokālā ansamblī,
neveikls harpsichord spēlētājs, opera, jazz un vecu
mūzikas entuziasts;
Lasa daudz kriminālu un vēstures temata romānus

ECCLESIASTICAL EMPLOYMENT AND CALL

July 1985-2015 – Senior Pastor, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto

1979-1985 – Pastor

Latvian Lutheran Congregations of Münster and Bielefeld (Germany)
religious studies teacher, Lettisches Gymnasium Münster
(In 1978, the pastoral charge of the congregation in Münster was amended to include 15 hours of instruction at the Lettisches Gymnasium.)

1975-1976 Student Assistant,
Lutheran Church of the Messiah (Missouri Synod English district), Princeton, N.J.

ELECTED AND APPOINTED ECCLESIASTICAL OFFICES

1995-2004 – Dean of the Canadian Conference,
Latvian Evangelical Lutheran Church in America

administrative head of the Latvian Lutheran Church
congregations, pastors and ordained deacons in Canada (17 congregations; 11 pastors, 3 deacons in 5 provinces);
co-ordinate regional pastoral care;
co-ordinate Latvian congregational life and policy with the Evangelical Lutheran Church in Canada;
represent The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad at ecumenical occasions and discussions.

As Dean, ex officio member of the Executive Committee of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, the governing body for Latvian Lutheran congregations in
Europe, South America, North America, and Australia.

1995 – President of the Canadian registered charity of the Latvian Lutheran Church which administers a capital fund of c. $1.0 million CAN with an annual disbursement of c. $75- 85,000 CAN.

- 1996* – Member of the Executive Council,
Latvian Evangelical Lutheran Church in America,
a synod of Latvian Lutheran congregations in North and South America and a constituent part of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad.

1987-1995 Chairperson, Commission for Liturgy and Music
(Latvian Evangelical Lutheran Church in America)

1987-1995 Editor, Dziesmu Grāmata,
the new hymnal and service book of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad and The Evangelical Lutheran Church of Latvia.

1979-1984 Editor, “Pie Svētavota” (“At the Wellspring”),
a quarterly journal of church life published by the German district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile.

ECUMENICAL MINISTRY

2001-2003 – Chairperson, “Churches on-the-Hill”

1995 – Member of the “Churches-on-the-Hill” community of nine congregations (2 United Church, 2 Anglican, 2 Roman Catholic, 1 Presbyterian, 1 Baptist, 1 Lutheran) in the Forest Hill area of Toronto. This association of churches organises frequent community ecumenical worship services and other events and supports and hosts various ministries (Out of the Cold, Food Bank, Community centres, etc.).

1978-1985 Participated in various ecumenical projects and ministries of the Arbeitskreis christliche
Kirchen in Münster/W. (Germany); Founding member of the Förderkries für Kirchenmusik, a foundation for the advancement and support of sacred music in Münster/W.

OTHER COMMUNITY POSITIONS

1988-1991 Board of Directors
“Kristus Dārzs”, Latvian Senior Citizens’ and Nursing Home (Woodbridge, ON)

1992 – Executive Council, Latvian National Federation in Canada

1984 Vice-Chair, Organising Committee
First Global Latvian Cultural and Song Festival, Münster (Germany).
The 8 day Festival hosted over 7,000 singers, folk-dancers, musicians, theatre groups and other participants in a celebration of Latvian culture.

PERSONAL DATA

Date of birth: January 21, 1945
Place of birth: Freiberg (i.Sachsen) Germany
Baptised: March 4, 1945
Confirmed: June 10, 1962 (Latvian Evangelical Lutheran Church of Lakewood and New Brunswick, NJ)
Ordained: August 8, 1976 (Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile)
Parents: Rev. Žanis Kristbergs (deceased); Tekla Alise Kristbergs (deceased)
Marital status: married (August 26, 1989) to Lilita Irene Stripnieks, B.A., M.L.S., M.P.A.

PERSONAL INTERESTS

Reading: histories, detective novels. Favortie authors: P.D. James, Arturo Perez-Reverte, Henning Mankel, John Le Carre.
Music: sing with church chamber choir; rebuild my harpsichord; listen to jazz, baroque music, and opera.
Fly fishing
Gardening
Cooking (Awarded “Best in class – yeast breads” and “Best in Show” at the Ocean County (NJ) Fair, 1981.
Sports:
- former competative fencer: member of Salle Santelli (New York), fencing club of The University of Münster (Westf.), Fechterschaft Warendorf (fencing club of the German national pentathalon team);
- golf
- rowing (Argonaut Rowing Club) 1987-1990

CHURCH AFFILIATION

Evangelical Lutheran Church in Canada (Eastern Synod)
The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad

EDUCATION

2007 – Th.D. (Doctor of Theology- Interdisciplinary Studies) studies at Trinity College (University of Toronto) Faculty of Divinity

1996 – D.Min., Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ
Dissertation: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry”
The dissertation examines how societies build, maintain, and preserve their cultural boundaries to establish, protect and preserve their own identity and differentiate themselves from other cultures.
The example of the Latvian Lutheran Church, particularly its history since 1945, was used as a case study. Biblical models of exile were used as potential models for the development of contemporary church and congregational identity.

1978-1984 – Westfälische Wilhelms Universität (Münster, Germany)
Promotion ohne Abschlussprüfung course of study;
Proposed dissertation: “Jakob Böhme and 17th century English radical movements”

1976 – M.Div., Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ

1971 – M.A. (History), University of Maine, Orono, ME
Thesis: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance”
The thesis examined the historiography of the Anabaptist movement, particularly the problems
related to sect theory, the theological basis of political theory, and the relationship of Anabaptist to
the Humanist movement.

1969 – B.A. (History), Monmouth College, West Long Branch, NJ
Senior project: “The Heretics of Roland Bainton”

ACADEMIC POSITIONS

1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung,
(Institute for New Testament Textual Research), Münster, Germany
Staff Member / akademische Mittarbeiter
Participated in the following projects and publications:

prepared English apparatus for The Greek-English New Testament
read and prepared proofs for 26th edition of the Nestle-Aland Greek New
Testament text
revised Schmoller Handkonkordanz
prepared initial revision project of Bauer-Arndt-Gingrich lexicon
revised apparatus for Synopsis of the Four Gospels

1974-1975 – Princeton Theological Seminary,
Professional Studies Committee member

1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science)
Undergraduate Assistant.

GRANTS AND RESEARCH

2002 – “Aid Association for Lutherans” (now called “Thrivent”) grant of $10,000(US)for the study of “Liturgical needs in a bi- and multi-lingual ethnic
heritage church”. The major part of this project dealt with the theological and sociological basis for the incorporation and use of non-Latvian languages in the worship and societal life of Latvian congregations
outside of Latvia.

RECENTLY GIVEN LECTURES AND WORKSHOPS

September, 2004 – Latvian State Archive in Rīga, Latvia (Latvijas Valsts archīvs)
Conference: “Exile, culture and national identity” . Presented paper: “Differentiation and Identity”

June, 2004 – Chair, Religion section – Association for the Advancement of Baltic Studies , 19th Conference on Baltic Studies (University of Toronto).

November, 2002 – Daugavpils University (Latvia): International Conference on “Emmigration and Culture” 2 lectures
(Daugavpils Universitāte, starptautiska konferencē “Emigrācija un kultūra” referāti)

Victor Turner’s theories of liminality and communitas and their application to the Latvian Lutheran Church in exile.
Identity problems and challenges of the Latvian Lutheran church outside of Latvia.

November, 2001 – The Evangelical Lutheran Church of Canada, (Eastern Synod)
Synod Council workshop: “The dynamics of ethnic churches and congregations”

June, 2000 – The American Association of Baltic Studies Annual Convention (Georgetown University, Washington, D.C.); “Changes in models of ministry in the Latvian Lutheran Church: challenges for ethnic ministry”

April, 1999 – The Latvian Evangelical Lutheran Church in America and The Evangelical Lutheran
Church of Latvia Abroad Executive committee, (Toronto)
Leadership workshop: “The theological challenges of our history: models and dynamics for the future of the Latvian Lutheran Church Abroad.”

November, 1998 – Evangelical Lutheran Church in America
Pastors Convocation of the New Jersey Synod,
Lectures:

The immigrant experience and the church
Ethnic churches as models for mainline churches

August, 1997 – Conference of lay workers and pastors in Bonn/Annaberg (Germany);
Lectured and conducted workshops on ethnic church dynamics and the Latvian Lutheran Church

EDUCATIONAL POSITIONS IN CHURCH

1997-2004 – Director, Institute of Theology,
(A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad)
The Institute of Theology

gives a Latvian context to theological studies;
provides a supplementary studies program for candidates for ordination in The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad;
prepares candidates for the ordained deaconate;
trains lay workers and administrators;
provides a forum for Latvian clergy to discuss issues of mutual interest.
invites lecturers from Seminaries and Schools of Theology from Canada, the United States, and Europe.

Institute participants come from Canada, The United States, Germany, Great Britain, Sweden, Australia, Argentina, Brazil, and Latvia. The number of participants for various programs has ranged from 20 to 125.

From 1997 to 2001, the Institute was been held at Emmanuel College (Victoria University) in the University of Toronto.

1997-2004 – Chairperson, Commission for Theological Studies
(Latvian Evangelical Lutheran Church in America)
Responsibilities:

supervise study programs for students of theology
supervise study programs for deaconate candidates
ex officio member of ordination examining committees

1987–1997 – Member, Organisational Committee
Institute of Theology, (A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad).

Mācītāja / Rev. Dr. Anita Gaide

Ērģelniece Anita Gaide (Rundāne) beigusi Toronto Karālisko konservatoriju ar zelta medālu ērģeļu spēlē, iegūstot ARCT un ARCCO diplomus. Studijas turpinājusi Parīzē pie Jean Langalie un André Isoir, kur arī ieguvusi Schola Cantorum virtuozitātes diplomu. Spēlējusi pasaules slavenās katedrālēs un koncertzālēs kā: Ķelnes Domā, Sv. Pāvila katedrālē un Karāliskā Alberta aulā Londonā; Klīvlandes un Otavas katedrālēs, Sidnejas Opernamā, Rīgas Domā. Piedalījusies 20 latviešu dziesmu svētkos Ziemeļamerikā un Eiropā, daudzos koncertos, kā arī gandrīz visās Ērģeļu dienās. Trīs reizes bijusi to atbildīgā rīkotāja. Spēlējusi "CBC Organists in Recital" raidījuma sērijā. Viņas vārds ir bijis atrodams Who’s Who in Music. Kopš agrās jaunības, apmēram 45 gadus, Anita ir bijusi patstāvīga ērģelniece dažādās baznīcās Toronto, Kanādā un Holandē. Kopš 1981. gada viņa ir ērģelniece Sv. Jāņa latviešu draudzē Toronto.

Blakus mūzikālai izglītībai un profesionālai darbībai Anita Gaide ir ieguvusi 6 akadēmiskus grādus: bakalaura un maģistra grādus angļu un latīņu valodās. Viņa ir strādājusi kā skolotāja un akadēmiskā padomdevēja kopš 1981. gada. Ir korporācijas Spīdola locekle. 1993. gadā viņa ieguva maģistra grādu M.Div.) teoloģijā, bet 2003. gadā pabeidza teoloģijas doktora (Th.D) studijas un aizstāvēja savu disertāciju. Viņu ordinēja par luterāņu mācītāju 1995. gadā. Kā mācītāja viņa strādā Sv. Jāņa un Austrumu draudzēs Toronto, īpaši palīdzot aprūpes darbā. Tāpat ilgus gadus palīdz Kristus Dārzā.

Organist Anita Gaide (Rundane) graduated from the Royal Conservatory of Music in Toronto with a gold medal in organ performance, where she also compelted her ARCT and ARCCO diplomas. She continued her studies in Paris with Jean Langalie and André Isoir, where she also received the Schola Cantorum virtuoso diploma. She has performed in some of the world’s most famous cathedrals: Cologne Cathedral in Germany; St. Paul’s Cathedral and Royal Albert Hall in London, England; the Cathedrals in Cleveland and Ottawa, the Sidney Opera House, and Riga’s Dome Cathedral. She has also participated in 20 Latvian Song Festivals in North America and Europe, in many concerts, as well as in most of the Latvian Organ Festivals. On three occasions, she was the Artistic Director of these festivals. She has performed on the CBC Organists in Recital broadcast series. Her name has appeared in the Who’s Who in Music. From a very young age (approx. 45 years), Anita has held longstanding positions with various churches in Toronto and Holland. Since 1981, she has been the organist at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto.

Alongside her musical education and professional experience, Anita Gaide has also compelted 6 academic degrees: Bachelor’s and Master’s degrees in English and Latin. She has worked as a teacher and academic counsellor since 1981 and is a member of the Latvian sorority Spidola.

In 1993, she earned her Master’s degree (M.Div.) in theology and in 2003 completed her doctoral studies (Th.D.) and defended her dissertation. She was ordained as a Lutheran minister in 1995. As a minister, she presently works for St. John’s Latvian Lutheran Church and East Toronto Latvian Lutheran Congregation based in St. Barnabas Church in Toronto, where she is particularly involved in their outreach programs for people in need. She has also worked for many years with the Latvian long-term care facility „Kristus Darzs”.

Garīgā vadība

Clergy

Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš

Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis †

Mācītājs / Rev. Arturs Briedis †

Prāv. emer. / Dean emer.
Ivars Gaide

Diakone / Deacon Aina Avotiņa