Par Mums Par / About us About Us Home General About General General General Contacts Donations Donations Sunshine Projects Projects Spiritual Life More News and Events Word and Prayer Garīgā vadība ︱ Clergy Donate Arhīvs︱Archive ... Citas Saites︱Links Mācītājs ︱ Pastor

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Svētdienas Skola //Tad atnesa bērniņus pie viņa, ka viņš tiem rokas uzlik-tu un Dievu lūgtu; bet mācekļi norāja tos. Bet Jēzus sadja: ,,Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība." Un viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes. Mateja ev. 19:13-15 // Mūsu draudzes svētdienas skola ir bijusi pamatu licēja latviešu skolai Toronto. Pirmā pulcēšanās notikusi 1949. gada novembrī, piedaloties 30 skolniekiem. Mācību programmā: latviešu valoda, Latvijas vēsture, ģeografija un ticības mācība. Mācības notika dievkalpojuma laikā Sv. Jāņa baznīcas sanāksmju telpās. Kā audzinātājas darbojās: B. Senkēviča, M. Matīsa, R. Skuja, T. Krūka, V. Vītola, M. Udrovska, I. Ķēniņa, A. Rostoka, G. Bāliņa, draudzes mācitājam pasniedzot ticības mācību. Svetdienas skola 1960 gadā. Sakot darbu Toronto latviešu biedrības sestdienas skolai, kuŗā iesaistījās arī draudzes skolas skolotāji, svētdienas skolas darbs apsīka; tikai reiz mēnesī notika bērnu dievkalpojumi. Vecāku ierosmē ar mācītāja, draudzes vadības atbalstu, kā arī ar dāmu komitejas apsolīto materiālo pabalstu, 1957. gada 8. septembrī svētdienas skola atsāka darbu, pirmajā svētdienā piesakoties 54 audzēkņiem. Šoreiz kā mācības viela tika paturēta tikai reliģija – kristīgā dzīves ziņa. Par audzinātājiem darbojās: E. Rūtenbacha, E. Gaiķe, H. Rūtīte, A. Dence, L. Aigara, I. Grava, M. Rozentāla, V. Lube, I. Gubiņa, A. Kurse, bet audzēkņu skaitam īsā laikā divkāršojoties, kā palīgus iesaistīja jauniešus: R. Brenci, R. Gibeti, J. Brantu, P. Lūsi un L. Kinstleri. Audzēkņu skaits ir bijis mainīgs. Tas turpināja pieaugt līdz 1968. gadam, kad tas sasniedza apmeram divi simti. Kopš ta laika audzēkņu skaits ir pastāvīgi samazinājies. Piecus gadus vēlāk, 1973. gadā, tas bija ap 80. Šai mācības gadā ir reģistrēti tikai 33 skolēni trīs līdz divpadsmit gadu vecumam. Tam par iemeslu ir vispār zināmie apstākļi: mazāk bērnu ģimenēs un jaukto laulību pieaugums, kuŗu bērni pa lielākai daļai nerunā latviski. Pirmā svētdienas skolas vadītāja Anna Kurse izsakas par svētdienas skolas un baznīcas apmeklēšanu: " 1957. gadā mums pieteicās tikai 54 bērni,. Tomēr nākamajā gadā svētdienas skolu iesākām arjau 94 bērniem. Pēc dažiem gadiem mums svētdienas skolā bija jau pāri par 200 bērnu. Tad vēl ģimenēm nebija tik lielas iespē-jas svētdienās braukt slēpot un citādi izk-laidēties. Apskatot agrāko gadu lielās svētdienas skolas fotografijas, redzam daudz pazīstamu seju. Daļa no viņiem tagad sabiedrībā ieņem atbildīgus amatus, bet, diemžēl, bazmcā viņus vairs neredzam. Cerams, ka viņi atkal nāks atpakaĻ" Arī skolotāju skaits ir bijis liels un mainīgs gadu tecējumā. Kopš skolas dibināšanas 1957. gadā līdz 1979. gadam to vadīja Anna Kurse, katru svētdienu braucot no 80 km (50 jūdžu) attālās Aivijas (Ivy) Saulaines tuvumā. Tad vienu gadu skolu vadīja G. Reinfelds, bet no 1980. līdz 1986. gadam Aina Kalniņa. Pēc tam svētdienas skolu vadīja Māris Lūsis. Kopš 1995. gada svētdienas skolu vada Daina Kalniņa. Ilgus gadus svētdienas skolā ir strādājusi K. Gāle, M. Āzis, J. Āzis, G. Reinfelds, H. Turkēvics un D. Parente. Tagad gandrīz visi svētdienas skolas skolotāji un skolotājas ir nākuši no bijušiem audzēkņiem. Tāpat vairāki svētdienas skolas audzēkņi ir kļuvuši par jaunatnes grupu vadītājiem. Ziemsvētkos un Lieldienās svētdienas skola ir gatavojusi reliģiska satura uzvedumus. Skola arī sagatavojusi slīdītēs Ziemsvētku un Lieldienu stāstus, kuŗiem tekstus skaņu lentē ierunājis archibīskaps, bet dziesmas iedziedājuši paši skolēni. Savās kolektēs svētdienas skola ir sakrājusi ievērojamas summas, kas novēlētas palīdzības darbam un ārmisijai. 11. un 18. novembŗa kolektes ziedotas PBLA Latvijas brīvības fondam. Ar ziedojumiem svētdienas skola piedalījusies Kritušo pieminekļa celšanā Saulainē un 1656 dolarus ziedojusi jauno ērģeļu iegādei. Par kolektes naudu sūtītas skaņu lentes neredzīgo kaŗa invalidu bibliotēkai Vācijā. To saturā ir 40 archibīskapa un 8 viesu mācītāju sprediķi un lūgšanas, kā arī 12 pilni dievkalpojumi. Tādā veidā paši jaunākie draudzes locekļi jau piedalās savas draudzes celšanā un svētdienas skolas mācības pārvērš labos darbos. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Fotogalerija Christmas Pageant 2016 Ziemassvētku eglīte 2016.g. 11. decembrī "Mīļas Mammiņas" 2016 Fundraiser / atbalsta pasākums We finished our season on May 1, 2016 by supporting the "Mīļas Mammiņas" fundraiser for Latvian mothers and their newborn babies in Zemgale. We decorated our strollers and wagons. As the weather was uncooperative, we had an indoor walkathon, led by Rev. Dr. A. Gaide. Proceeds from the lunch, which was once again prepared by the Sunday School parents and teachers, went to this wonderful project. Donation forms were also available. Christmas Pageant - Dec 13, 2015 Ziemassvētku eglīte - 2015.g. 13. decembrī

LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

Padomes protokoli Council meeting Minutes Padomes sēdes notiek ik mēneša pēdējā ceturtdienā plkst 7os. Ontario pavalsts likums nosaka protokolēšanu angļu valodā. ​ Council meetings occur on the final Thursday of every month at 7 pm. Minutes to be posted regularly. 2022-2023 2021-2022 Padomes 623. sēdes protokols no 2021. gada 4. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #623, November 4, 2021 Padomes 618. sēdes protokols no 2021. gada 29. aprīļa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #618, April 29, 2021 ​ Padomes 619. sēdes protokols no 2021. gada 26. maija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #619, May 26, 2021 Padomes 620. sēdes protokols no 2021. gada 15. jūlija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #620, July 15, 2021 Padomes 621. sēdes protokols no 2021. gada 1. oktobŗa/ Minutes of the Regular Church Council Meeting #621, October 1, 2021 ​ Padomes 622. sēdes protokols no 2021. gada 29. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #622, October 29, 2021 Padomes 624. sēdes protokols no 2021. gada 2. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #624, December 2, 2021 ​ Padomes 625. sēdes protokols no 2022. gada 12. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #625, January 12, 2022 Padomes 626. sēdes protokols no 2022. gada 22. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #626, March 22, 2022 2020-2021 Draudzes pilnsapulces protokols no 2020. g. 20. septembŗa / Minutes of the Annual General Meeting, September 20, 2020 Padomes 612. sēdes protokols no 2020. g. 22. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #612, October 22, 2020 Padomes 613. sēdes protokols no 2020. g. 19. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #613, November 19, 2020 Padomes 614. sēdes protokols no 2020. g. 13. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #614, December 13, 2020 Padomes 615. sēdes protokols no 2021. g. 28. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #615, January 28, 2021 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. februāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #616, February 25, 2021 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #617, March 25, 2021

Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Māsu draudzes Latvijā Piedaloties LELBA’s (Latviešu evaņģēliski luteriskā Baznīca Amerikā) “māsu draudzes” programā, Sv. Jāņa latviešu ev. lut. draudze Toronto atbalsta draudzes darbu sešām draudzēm Latvijā. Mūsu “māsu” draudzes ir: ​ Lipaiķu draudze Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev. lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev. lut. Skrundas draudze Tērvetes draudze, Kalnamuižas ev. lut. Umurgas draudze Sister Churches in Latvia St. John’s Latvian Lutheran Church of Toronto supports the ministry of six congregations in Latvia as part of the LELBA (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) “sister congregation” programme. Our “sister” congregations are: ​ Lipaiķu congregation Mazsalacas congregation, St. Anne’s ev. lut. Rūjienas congregation, St. Bartholomew’s ev. lut. Skrundas congregation Tērvetes congregation, Kalnmuižas ev. lut. Umurgas congregation ​ For more information on the churches in english, see file below. Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca Kuldīgas novads, Turlavas pagasts, Turlava, Lielā ielā "Lipaiķu baznīca", LV-3329 Visā Kurzemes Turlavas pagastā šodien ir tikai viens tūkstots iedzīvotāju. Liekas, ka skaits relatīvi zems, tomēr pierādāmās vēstures takas ir gaŗas! Pirmie archaioloģiskie atradumi pierāda, ka jau devītā gadsimtā šī vieta bija apdzīvota un, kaut atrodas iekšzemē, ir uzskats, ka bija saistības ar seniem lībiešiem, un pastāv pat teorija, ka seniem kuršu ‘Koniņiem’ bija radniecības ar jūras braucēju vikingiem. Pagastā ir daudzi senvēstures objekti: dižkoki, pilskalni, kapi un citas senas dabas svētvietas. Pirmais rakstveida pierādījums par rajona vēsturi ir 1230. gada pāvesta legāta līgums. Un vēlāk 1253. gadā notiek zemes dalīšana starp Livonijas ordeni un bīskapiju, kur parādās pirmo reizi dokumentos šodienas pazīstamie vietu nosaukumi: Turlava, Lipaiķi un Libiņi. Tātad pierādāma 750 gadu ilgo dokumentālā vēsture. Livonijas ordenis, kas valdīja pār šo rajonu, maz iejaucās novada iekšejās lietās, jo Turlavas rajona apdzīvotāji, ‘bagātie’ senie kurši, bija izveidojuši savu sabiedrisko attiecību hierarchiju. Lipaiķu dievnams pastāv jau vairāk nekā 385 gadu, bet nokļūšana baznīcā ir problemātiska, jo vieta ‘Lipaiķi’ uz Latvijas ceļa kartes nav! Un tomēr virsraksts šeit ir “Lipaiķu baznīca”, un tas nosaukums cēlās ar seniem nolīgumiem. Dievnama apzinātā vēsture sākās 1567.gadā, bet pašreizējā ēka celta 1630.gadā (pirms 385 gadiem) ar pārbūvēm 1783.g. 1896.g. un 1909.g. Tā kā rajons ilgus gadus bija turīgs, tad vairāku dzimtu vēcākie [tā skaitā arī mūsu draudzes Tontegode dzimts, kuriem jau 1320.g. tika dotas zemes lēņu tiesības (lēņu=fief)] ziedoja nozīmīgus mākslas darbus Dievam par godu: vitrāža (no 1664.g.), ērģeles, altārs, kancele un baznīcas zvans. Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev.lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev.lut. Skrundas draudze 2012. gadā Skrundas baznīca svinēja savu 445. jubileju. ​ Kā baznīcas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1567 gads, jo šajā gadā Skrundas baznīca tiek pirmo reiz minēta vēstures dokumentos. Gan luterāņu mācītāju vārdi zināmi no 1560. gada, jo Hercoga 1567. gada recesā minēts, ka Skrundā jāceļ baznīca, bet nav zināms, kad baznīca uzcelta. No literatūras avotiem iegūtās informācijas var secināt, ka Skrundā baznīca un kapi pastāv jau no reformācijas laika. Jau pirms reformācijas Skrundas pilī bijusi kapela. Zināms tikai, ka 1619. gadā tā nodegusi bet 1673. gadā uzcēla nelielu koka baznīcu mācītāja muižā. 1711. gadā baznīcu līdz ar pili nopostīja zviedru karaspēks 1750. gadā uzsāka nopostītās baznīcas atjaunošanu. Lielas pārmaiņas tā piedzīvoja Ādolfa Grota laikā (1676-1756), kad Kurzemes un Zemgales hercogistes bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts (1561.-1795.). Tad tajā iebūvēja ērģeles un altārgleznu. Vecajā konversācijas vārdnīcā un Latviešu luterisko baznīcu vēsturēs teikts, ka jaunās Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā būvēja Hermanis Liepājā. Bet nav zināms kurš, jo ērģeles Liepājā būvēja divi Hermaņi, tēvs un dēls. Skrundas luterāņu baznīcā atradās arī F. Spēra altārglezna "Kristus pie krusta". Mācītāja Frīdricha fon Boningena laikā 1899. gadā baznīcas tornī uzvilka jaunu zvanu, kas kalpo vēl tagad. Pirmā Pasaules kara laikā baznīcu stipri izpostīja, tajā ierīkoja zirgu stalli. Remontēta no 1920. gada līdz 1926. gadam. Otrā pasaules karā ( 1944. gadā) vācieši uzspridzināja torņa smaile, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai. Pirms pasaules kara Skrundas draudze tika uzskatīta par vienu no lielākajām draudzēm Kurzemē.1995. gadā Skrundas luterāņu baznīcu restaurē pilnībā ar daudzu labvēļu financiālo palīdzību ieskaitot Skrundas novadnieku kluba un īpaši ar uzņēmēja R. Gerkena palīdzību tornis atjaunots. Ērģeles restaurēšanas darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca 1999. gadā. Kalnamuižas draudze Umurgas draudze Umurga senatnē ietilpusi lībiešu zemē Metsepolē jeb Mežu zemē. Pirmo reizi tā rakstos pieminēta jau ap 1400. gadu, senais nosaukums – Ubenorma. Precīzas informācijas par to, kad celta Umurgas baznīca nav. Ir doma, ka pirmais Umurgas dievnams būvēts vienlaikus ar Vainižu pili - 1349.gadā un pirmās baznīcas pamati atradušies Vainižu muižas vietā - kādreizējā lībiešu pilskalnā. Umurgas draudze senajos rakstos atrodama jau 14.gs., kad 1385.g. minēts Umurgas mācītājs Arnolds Koopmanis. Varētu arī būt, ka katoļu Sv. Marijas baznīca celta aptuveni 15. gadsimta beigās pašreizejā ēkas vietā. Kaut vēlāko laiku pārbūves, it sevišķi 1859. gadā, pilnīgi izmainījušas dievnama ārējo izskatu, tomēr šodienas Umurgas draudzi uz dievkalpojumiem vēl joprojām aicina meistara Hansa Meijera 1586. gadā lietais zvans. Savu četrusimto dzimšanas dienu Umurgas Sv. Marijas baznīca svinēja 1896.gadā. Pie šāda fakta acīmredzot bija nonācis bijušais draudzes mācītājs Heinrihs Eduards fon Hiršheids, kad jubilejas gadā baznīcā tika atklāta marmora piemiņas plāksne. Reformācijas laikā baznīca kļuva par luterāņu draudzes īpašumu. 19.gs. otrajā pusē par mācītāju strādājis rakstnieks un pirmo latviešu dziesmu svētku organizētājs J. Neikens. Padomju varasgados baznīca zaudēja savu iesvētības vārdu. 2006. gada pavasarī tikai aizsākta ērģeļu restaurācija. Tas ir ievērojams notikums, jo Umurgas ērģeles ir valsts aizsardzībā un vienīgās, kur saglabājies līdz šim zināmais to būvētāja Augusta Martina paraksts - August Martin in Riga, kas ir visgreznākais zināmais Martina uzraksts. Umurgas ev.-lut. Baznīca ir valsts nozīmes arcitektūras piemineklis. Tajā esošā 18.gs.2.pusē darinātā kancele un altāris, kā arī sakrālie priekšmeti atrodas valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi.

Draudzes „Vēstis” Church Newsletter Vēstis, the church newsletter is available in Latvian. Vēstis ir Sv. Jāņa ev-lut. latviešu draudzes izdevums. Vēstis 126 - 2014 vasarā (20 MB) Vēstis 127 - 2014 rudenī (2.12 MB) Vēstis 130 - 2015 rudenī (3.86 MB) Vēstis 132 - 2016 vasarā (8.96 MB) Vēstis 133 - 2016 rudenī (5.46 MB) Vēstis 134 - 2017 martā (3.59 MB) Vestis 135 - 2017 vasarā (503 KB) Vestis 135 - 2017 rudens (2.08 MB) Vēstis 139 - 2019 pavasarī (9.28 MB) Vestis 141 November 2019 (3.71 MB)

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture // Lai viņi teic Viņa vārdu ar stabulēm….// Ps 149:3 Baznīcas Ērģeles Mūsu draudzes stabuļu ērģeles, Dr. Anita Gaide, dr. ērģelniece Svētā Jāņa baznīcas stabuļu ērģeles iegādājās un iebūvēja 1979. gadā, vadoties no rūpīgas ērģeļu koŗnitejas izpētes un lēmuma, tā laika māc. Ivara Gaides ierosmē un idejiskā vadTbā. Erģeļu komiteja tika veidota, lai atrastu piemērotākās ērģeles, apskatot vairākus paraugus, un stājoties kontaktā ar vairākām firmām (uzklausot lietpratēju ieteikumus) kamēr nāca pie atzinuma, ka pazīstamās Kanadas ērģeļu būvfirmas Casavant Frēres piedāvājums ir vispiemērotākais un labākais.Pēc draudzes pilnsapulces lēmuma, kur vēl arvien pacēlās jautājums par financēm, un vai turpinot ar elektroniskām ērģelēm nebūtu lētāki un izdevīgāki, gandrīz visi vienbalsīgi nobalsoja par stabuļu ērģeļu iegādi. Atceros, ka es, kā pieaicināta ērģeļu komitejas locekle (pirms kļuvu par Sv. Jāņa draudzes ērģelnieci) biju šinī sapulcē. Biju kategoriski pretīm elektroniskām ērģelēm, tad draudze gandrīz nekad netiktu pie tām, jo ērģeļu cena tik strauji pieaugtu. Interesants bija konstatējums (kā nejaušība), ka tajā laikā draudzes locekļu skaits bija 1641, tieši tik pat daudz cik bija paredzētas ērgeļu stabules. Baznīcas stabuļu erģeles. Un daudzi jo daudzi atbalstīja (tieši, vai caur labdarības koncertu apmeklēšanu) pirmās summas pāri par $80,000. saziedošanu un sagādi. Archibīskaps Arnolds Lūsis, lai gan sākumā nebija sevišķi par šādu projektu pārliecināts, tomēr draudzes darbinieku vakarā ievadīja ziedotāju sarakstu ar ievērojamu summu savā un ģimenes vārdā. Tas arī iedrošināja uz to daudzus citus! No sākuma iegādājāmies divu manuālu ērģeles ar 21 registri. Apdāvinātā architekta Egīla Taņņa vadībā baznīcu plānojot bija jau doma par stabuļu ērģelu novietošanu balkonā, tas toreiz naudas līdzeļu trūkuma dēļ izpalika. Tagad, kad draudze tam beidzot bija atsaukusies, baznīcā nebija jāveic lielākas parbūves kā vienīgi balkona struktūras nostiprināšanas darbi. Minēšu mūsu stabuļu ērģeļu sakotnējo sastāvu. Vispirms, pedāļos šādi reģistri: Subbas 16, octave 8, choral bass 4, fagott 16 Hauptvverk/pedal, Schwellw/pedal. Tad izteiksmes manuālī – Schvvell (swell), salicional 8, vox coelestis 8, gedact 8, rohr flote 4, prinzipal 2, flote 2, oboe 8, tremulant. Bet Hauptvverk (great), Prinzipal 8, hohl flute 8, oxtave 5, wald flute 4, super octave 2, mixture trompet schwellwork/hauptwerk. Šīs ērģeles bija domātas galvenokārt lietošanai Dievkalpojumos. Tomēr, jau no paša sākuma ar atklāšanas koncertu, tās tika lietotas arī kā koncertu instruments. Kaut labas un noteikti funkcionālas, pietrūka daudzkrāsainības. Tika pieaicināts pazīstamais St. Paul’s anglikāņu baznīcas ērģelnieks (kādreiz mans skolotājs) Dr. Charles Peaker, lai dotu savu vērtējumu par ērģelēm. Atzīstot, ka tās ir piemērotas, viņš tomēr teica, ka tām tomēr trūkst izteiksmīgas dvēseles. Pēc vairākiem gadiem, pateicoties atvēlējumam Helēnas Mangules testamentā, ērģeles tika paplašinātas ar ruck positivu un trīs manuālu ērģeļu galdu. Tika ievietotas skaistas jaunas trīs manuālu ērģeles: schwellwerl. Hauptvverk un ruck positiv. Ar šo trešo manuālu, ērģeles ieguva dinamisku krāsu bagātību. Ruck positiv reģistri ir holz gedackt 8, prestant 4, gemshorn 2, Quinte 1 1/3, sesquialtera 2 2/3, scharff 111,. krummhorn 8, tremulant, swellw/ruckpositiv. Kad studēju Parīzē, pie slavenā franču komponista un ērģelnieka Jean Langlais, atceros ka Langlais gandrīz katrā stundā izcēla dažus reģistrus St. Clotilda baznīcas ērģelēm, kur pirmais ērģelnieks ir bijis Cesar Franck. Kāds interesants novērojums, proti, ka St. Clotilda baznīca tika lietota vairākiem skatiem filmā Da Vinci Code. Savukārt gribu izcelt dažus no mūsu ērģelu reģistriem, kas ir salīdzināmi ar visizcilākajām pasaules ērģelēm. Viena no šīm " pērlēm" ir ruck pozitiva holz gedackt 8. Šī reģistra maigās, vijīgās skaņas rada mistisku krāsu noskaņas bagātību. Ir teiciens ka ērģelēm vajadzīgi vismaz pieci gadi kamēr tās īsti iekļaujas novietojuma telpai (vai pierod pie ērģelnieces?). Pēc pieciem gadiem, atkal aicinājām Charles Peaker, lai novērtētu tagad paplašināto ērģeļu sniegumu. Šoreiz bija vislabākais vērtējums. Viņš atzina, ka tagad ērģeles ir ieguvušas savu dvēseli. Strādājot kopā ar mūsu pašaizliedzīgo, nenogurstošo draudzes vokālā ansambļa diriģenti, Brigitu Alku, esam kopā ar ansambli snieguši nopietnus koncertus, vienmēr cenšoties ieturēt muzikālo, klasiski piemēroto stilu. Ērģeles tiek lietotas katrā dievkalpojumā tikai Dievam par godu! Tās ir vispusīgas, gan kā solo gan kā pavadīšanas instruments. Varam pateikties Dievam, ka mūsu draudzei ir tik izcils instruments, kas tiek rādīts kā modelis citām baznīcām, kas arī meklē piemērotas ērģeles. Gribu arī no sirds aicināt visus Dieva meklētājus, un ticību jau atradušos, pulcēties vēl lielākā skaitā un biežāk dievkalpojumos un koncertos, kas Sv. Jāņa baznīcā jau ilgi notiek un skan Dievam par godu. Sol Dea gloria! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Draudzes padome un darbinieki Church Council 2023 Larry Gifford, priekšnieks / chair (2023) Raimonds Rūtītis, priekšnieka vietnieks / vice-chair (2023) Peteris Aveniņš (2024) Astrīda Ezergaile, sekretāre (2023) Karena Grasmanis (2024) Adams Kaļiņš (2025) Anda Kuksis-Kalviņš (2025) Ieva Osis (2025) Ruta Siliņš (2025) Māra Strazdiņa (2025) Lilita Tanne (2025) Karlis Vasarājs (2023) Padomes protokoli / Meeting minutes More

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Jaunatnes Pulciņš //Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā. 1 vēst. Tim. 4:12// Lai pēc svētdienas skolas beigšanas, kas notiek ap 13 gadu vecumu, jauniešiem dotu iespēju pulcēties un gūt audzināšanu kristīgā dzīves ziņā, 1962. gada rudenī skolotāja Jāņa Ozola vadībā darbību sāka jaunatnes pulciņš. Pirmajā gadā tanī bija 38 jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Parasti jaunieši nodarbībās piedalās līdz iesvētības mācībai. Dalībnieku skaitam pieaugot, paidagoģisku un psīcholoģisku apsvērumu dēļ 1965. gada rudenī jaunatnes pulciņu sadalīja divi grupās: jaunākā grupā 13 un 14 gadus vecos, bet vecākajā grupā, sākot ar 15 gadiem. Jaunākās grupas vadību uzņēmās Tonija Krūka, bet vecāko grupu turpināja vadīt Jānis Ozols. Kad 1972. gada rudenī T. Krūka darba slodzes dēļ pārtrauca darbu ar jaunāko grupu, tās vadību pārņēma agrākie pulciņa dalībnieki Inese Cernavska, Andris Černavskis, Pēteris Zvaigzne un Raimonds Rūtītis, kas šim uzdevumam jau bija sagatavojušies kristīgās jaunatnes kursos. Vēlākos gados viņiem pievienojās Sandra Kurse, Maija Baruša, Vilnis Jerva, Rasma Caune, Ēriks Mikelšteins, Zaiga Pērkone, Inta Malēja, Mārīte Štengele un Visvaldis Freimanis. Kad 1976. gada rudenī Jānis Ozols uzņēmās Toronto latviešu sestdienas skolas pārziņa pienākumus, vecākās grupas vadību pārņēma Edgars Liepiņš. Kopš 1981. gada jaunatnes grupas vadījuši Inta Malēja, Ilze Villere, Mārtiņš Irbe un Sandra Kurse-Freimane. Tad jaunatnes grupas vadīja mācītājs F. T. Kristbergs un Edīte Linča (Lynch). Kopš 1995. gada jaunatnes pulciņu vada Māris Lūsis. Tagad dalībnieku skaits arī jaunatnes pulciņā ir stipri sarucis. Grupas nodarbībām pulcējās pārmaiņus ik pārsvētdienas vienu stundu pirms dievkalpojuma. Pēc tam viņi piedalījās dievkalpojumā. Nodarbību programa tika pieskaņota dalībnieku vecumam. Jaunieši vēlas pārrunāt un rast atbildes uz dažādām modernās dzīves parādībām un sadzīves prob-lēmām. Pa posmam nodarbībām bija kāds virstēmats, piemēram, vingrināsimies ticībā! Tika izcelta reliģijas lielā nozīme izcilu personību dzīvē visos laikos. Jauniešiem ir bijusi iespēja arī salīdzināt dažādās pasaules reliģijas. Pēc tādiem salīdzinajumiem jaunieši vairāk izjūt un pārdzīvo Kristus mācības brīnumaino spēku un skaistumu. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Saulaine Fall Festival 2016

Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Sermons / Sprediķi Sprediķis Vasarsvētkos, 20.05.2018 mācītājs Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 Neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: lāsts Jēzum, – un neviens nevar teikt: Kungs Jēzus, – kā vien Svētajā Garā. 4 Ir dažādas dāvanas, bet tas pats Gars. 5 Ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. 6 Ir dažādas spēka izpausmes, bet tas pats Dievs, kas visu visā rosina. 7 Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme kopīgam labumam. 8 Vienam Gars dod gudrības vārdus, citam – atziņas vārdus tas pats Gars; 9 citam – ticību tai pašā Garā, citam – dāvanas dziedināt tai pašā vienīgajā Garā, 10 citam – brīnumus darīt, citam – pravietot, citam – garu atšķiršanu, citam – spēju runāt dažādās mēlēs un citam mēļu tulkošanu. 11 To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā viņš to grib. 12 Tāpat kā ķermenis ir viens vienīgs, bet tajā ir daudz locekļu un visi daudzie ķermeņa locekļi kopā ir viens ķermenis – tā arī Kristus. 13 Arī mēs esam vienā Garā kristīti, lai visi būtu viens ķermenis – vai jūdi, vai grieķi, vai vergi, vai brīvie, – un ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti. Apustuļu darbu iesākumā (1:8) Jēzus apsolīja: “Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." Gara izpausmēm ir tik dažādi aspekti, ka daudziem tas šķiet izplūdis, neskaidrs (Gars parādās kā balodis, kas nolaižas pār Jēzu, kā vējš, vai Dieva elpa, dvesma; kā īpašu dāvanu devējs, kas mūs iedvesmo un ļauj kalpot ar aizrautību, Vasarsvētkos Gars atklājas kā liesmu mēles, kas “aizdedzina” sirdis visiem klātesošajiem un ierastās barjeras starp cilvēkiem tiek atceltas – pat cilvēki no dažādām tautām un valodām viens otru saprot.) Tomēr – kas ir un kas nav šis daudzveidīgais Dieva gars, kas dāvā mums Dieva spēku un Gara augļus. Gal 5:22: Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Ir kāds garīgs dziedājums, kurā atrodam ļoti vienkāršus vārdus: kur ir mīlestība, tur ir Dievs. Līdzīgi varam teikt par Dieva Garu: kur ir patiess prieks, patiess miers, pacietība, neviltota laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, tur ir Dieva Gars. Šajās īpašībās un garīgos stāvokļos izpaužas Svētais Gars. Tādas ir Dieva Spēka izpausmes. Tas nav spēks, kas kaut ko uzspiež, bet aicina, iedvesmo. Tieši dievišķa Iedvesma dod spēku. Tas nav spēks, ko vēlas iegūt pasaulīgas varas kārotāji, bet gan pārveidojošs spēks. Ticības apliecībā Svētais Gars tiek saukts par Dzīvudarītāju – tas mūs dara patiesi dzīvus, dāvā pilnvērtīgu dzīvi. Dievs nevēlas mūs piespiest uz kaut ko ar spēku, bet Vasarsvētkos redzam Dieva Gara spēku, kas aizrauj, kas motivē. Cilvēkam vairs nav jāprāto, kāpēc sekot Dievam, jo Dieva Gars dāvā mums vēlēšanos būt ar Dievu un piedzīvot tādu mieru, prieku, mīlestību, ko pasaule nevar dot. Šajā pasaulē spēku mēra pēc tā, cik kāds cilvēks ir ietekmīgs un spējīgs vienā vai otrā veidā valdīt pār citiem, turpretī gara spēks aizsākas, kad cilvēks spēj valdīt vispirms pār sevi un tad, Dieva iedvesmots, likt lietā viņam dotās dāvanas un spējas, lai kalpotu citiem. Svētais Gars nav vienīgais gars. Bez Dieva Gara cilvēkā var mājot un viņu vadīt arī kāds cits gars (lepnības, kādas kaislības, nemiera, skaudības, alkatības gars). Miesas slimību parasti jūtam, taču nav tik viegli pamanīt, ja dzīvojam citā garā. Te nedomāju piesaukt ļaunus garus, dēmonus, bet vispirms uzdot sev jautājumu – kādā garā es dzīvoju? Atcerēsimies to, ko Bībele sauc par pasauli – pasaules garu, kas negrib zināt par Dievu, kā jau pieminēju praktisko ateismu: es varbūt saku, ka ticu, bet praksē dzīvoju tā, it kā Dieva nebūtu. Tas ir praktiskais ateisms. Bija joks par cilvēku, kas teica: man ar Dievu ir ļoti labas attiecības: es lieku viņu mierā, un viņš liek mierā mani. Mums ir ļoti labas attiecības. Taču šādi mēs aizmirstam par savu garīgo piederību. Ieklausīsimies, kā apustulis Pāvils runā par Dieva Garu, kurā, neatkarīgi no vecuma, apzināmies sevi kā Dieva bērnus. Visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. (Rom 8:14-16) Ja Dievs ir mūsu Tēvs, tad viņš mūs neliks “mierā”, bet vadīs ar savu Garu, jo viņam rūp mūsu dzīve un liktenis. Tieši tādēļ viņš ir nācis pie mums kā Dēls, un turpina mūs vadīt ar sava Gara iedvesmu un spēku. Sermon Vasarsvētkos, 20.05.2018 pastor Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 I have heard that the average Christian and average Church are somewhere bogged down between Calvary and Pentecost. They have been to Calvary for Pardon, but they have not been to Pentecost for Power. Bethlehem means God with us. Calvary means God for us. But Pentecost means God in us. What kind of power is this? It is not the power we can use for our own purposes like some people who want to call out for some spirit to give them what they want. That would be some kind of magic. This Spirit is the one you can not manipulate. It is like the wind – you can not catch or capture it, but it can capture you. It will not solve all your problems or give you magical protection.. but it can inspire you to be more free, more real, more loving, more pure and Spirit can liberate you from all the bad things in spiritual realm like bad thoughts and bad attitudes. It will inspire you to serve with the particular gifts only you have. And they don’t have to be supernatural gifts. When you don’t have Holy Spirit you are just a spectator, an observer in the Church. But the Spirit of God empowers you and demands participation. The Holy Spirit will help you to Worship God in the Spirit. He will help you lift your soul to God and be free form anything that brings you down. The Power of the Holy Spirit will give you confidence and courage to witness for Christ and share your faith with others. The Holy Spirit is God’s special gift for the Christian. Jesus Said in Luke 11:13, How much more shall your Heavenly Father give the Holy Spirit to them that ask Him. We ask for many things, but what God wants to give us is his Spirit. Receiving Jesus will give you Power to be a Child of God. Receiving the Holy Spirit will give you Power to serve Christ by being His anointed witness. Let us not be satisfied until we receive the Promised Spirit. But let us differentiate: Holy Spirit is not to be confused with our religious feelings. Sometimes we may feel the touch of the Spirit and he can lift up our feelings but the Holy Spirit is more powerful than that. Holy Spirit can work in us even when we have a headache and don’t feel spiritual at all. Spirit can make us more holy or godlike even in our sorrow or pain, when we feel abandoned by people or by God and yet don’t abandon our Lord. Holy Spirit is Comforter. Let us not upset the Spirit of God by neglecting the gifts given by God – our power to pray, to serve and to witness the God’s live presence in our lives. “Ziemassvētku brīnums”, 2017, māc. Ģirts Grietiņš, Ziemassvētku laikā baznīcās mēdz atgadināt cilvēiem par to, ka visas tradīcijas un paražas, kas veidojušās ap šiem svētkiem (un varbūt ir skaistas) vēl neatklāj patieso Ziemassvētku nozīmi. Ja raugāmies uz pašu Ziemassvētku stāstu ar Jāzepu, Mariju un Jēzu, ar eņģeļu vēsti un ganiem, tad varam pārdomāt, kas būtu patiesais brīnums šajā stāstā? Dažkārt cilvēki no reliģijas un Dieva gaida kādu brīnumu, piemēram, brīnumainu dziedināšanu, atklāsmi vai brīnumainu zīmi. Ir dzirdēts, ka daži skeptiķi saka: ja Dievs man parārdītu kādu brīnumu, tad gan es beidzot ticētu. Vai Dievs tiešām veinreiz nevarētu parādīt kādu iespaidīgu brīnumu? Piemēram, ja debesīs parādītos uzraksts: “Es te esmu! Dievs” vai varbūt “Priecīgus Ziemassvētkus!”, vai tas mūs izbrīnītu? Iespējams. Bet vai tas kaut ko būtisku mainītu mūsu dzīvē? Vai es tādēļ vēlētos ticēt, kļūt labāks vai sekot Dievam, kas ir vienīgi kaut kur augšā, debesīs, paslēpies citā dimensijā vai kādā paralēlā universā? Tas viss varētu būt interesanti, ja vien būtu cerība šādu Dievu kaut kādā veidā aizsniegt, pieskarties, sastapt. Es domāju, ka tieši to mēs visi dvēseles dziļumos vēlamies – piedzīvot patiesu prieku, mīlestību, svētumu. Varbūt šīs ilgas glabājas mūsu dziļākos dvēseles līmeņos, zemapziņā - mūsu bērnības gaišajās atmiņās par Ziemassvētkiem. Tā mēs tiecamies pretī gaismai, ko reiz esam piedzīvojuši vai ieraudzījuši otrā cilvēkā. Kāds ticīgs cilvēks bija teicis, ka patiesu Dieva gara un mīlestības klātbūtni mēs varam piedzīvot tikai ieraugot to otra cilvēka acīs, mīlestības pilnā skatienā. Jo mūsu dvēselai napietiks ar lozungiem, ar pareiziem vai pat skaitiem vārdiem. Ir cilvēki, kas domā, ka Bībele ir galvenokārt labu padomu apkopojums. Taču, ielūkojoties Ziemassvētku vēstī, redzam, ka Dievs var būt mums daudz tuvāk nekā domājām – viņš mums var atklāties kā cilvēks. Tas ir patiess Ziemassvētku brīnums, ka Dievs mums var būt tik tuvu, tik saprotams, tik cilvēcisks. Viņš ir mums līdzās un piedzīvo, izdzīvo mūsu likteni. Tad cilvēks vairs nevar raudzīties uz debesīm un teikt: tu esi tur augšā un mēs te lejā. Vai gan tu saproti, kas mums ir jāpiedzīvo? Ziemassvētku brīnums ir tas, ka Kristus nokāpa mūsu pasaulē (kā teicis Pāvils: viņš sevi iztukšoja, atteicās no dievišķās godības), lai vestu mūs atpakaļ pie tā Dieva, kuru jau tagad neapzināti tiecamies atrast. Viņš nāca mums pretī, cik tālu tas vien iespējams. Ziemassvētku labā vēsts saka, ka Jēzus nāca pasaulē ne tikai tādēļ, lai pavēstītu ko jaunu, lai dotu labas pamācības, bet vispirms, lai būtu kopā ar mums un aicinātu mūs līdzi ceļā – dzīves ceļā; lai atklātu mums noteiktu dzīves veidu un attieksmi pret pasauli. Jēzus ne velti ir cilvēkiem līdzās un izdzīvo mūsu dzīvi. Tātad kristietība kopš vissenākajiem laikiem nenozīmēja tikai noteitu intelektuālu patiesību pieņemšanu un noticēšanu, bet gan tā parāda noteiktu dzīves veidu, kurā mēs katrs varam savā veidā sekot Jēzum, praktizēt savu ticību. Ja ticība neizpaužas dzīvē, tad tā paliek tikai skaists vārds. Ziemassvētkos Jēzus nāk pie mums, lai aicinātu mūs katru iet pretī mūsu visu Debesu Tēvam. Ja Jēzus saka: Nāc man līdzi! , tad nepietiks viņam pamāt ar roku un teikt: Es jau tev ticu, priecīgus Ziemassvētkus! Ja tu tici, tas ir labi, bet kā tava ticība izpaudīsies nākamajā nedēļā? Jo īsta ticība ietekmē gan mūsu motivāciju, gan darbus, gan pieņemtos lēmumus. Tieši tas ir patiess brīnums – ja ticība spēj mūsu dzīvi manīt uz labu. Turklāt šim ceļam kopā ar Jēzus ir sākums, bet tas nebeidzas. Ja sekosim Jēzum savos ceļos, tad mūsu ceļš nebeigsies šajā pasaulē, bet Dievs mūs vedīs tālāk pretī savai valstībai, kura jau tagad aizsākas visur, kur saredzam un īstenojam Dieva un viņa mīlestības klātbūtni. Turklāt ir labi, ja šo Dieva klātbūtni piedzīvojam kopā. Latviešiem ir skaists vārds: “draudze”, kas norāda, ka Jēzus ir nācis pie mums, lai darītu par saviem draugiem un mācītu mums sadraudzību savā starpā. Ziemassvētkos Jēzus ienāk cilvēku ģimenē un arī vēlāk savu mācekļu draudzi veido kā ģimeni, kas nav domata svētiem un pilnīgiem cilvēkiem, bet gan katram, kas ir gatavs atsaukties. Te ir jāatceras, ka Tēvreizē lūdzam: “Mūsu Tēvs debesīs”: nevis tikai mans vai tavs Dievs, bet mūsu! Skaistajās Ziemassvētku dziesmās varam saklausīt savas ilgas pēc tās gaismas, kas jau ir ielikta mūsu dvēselēs. Ļausim šai gaismai spīdēt arī nākamajā gadā! Tādēļ iziesim pretī arī viens otram, atvērsim savu sirdi tiem cilvēkiem mums līdzās, kuriem arī svētkos nav viegli saredzēt gaismu, prieku un pieņemšanu. “Es nevaru palīdzet visai pasaulei, bet vienam cilvēkam es varu būt visa pasaule.” To darīja Jēzus. Taisnība ir atziņā, ka ja pasaulē es būtu vienīgais cilvēks, arī tad Jēzus piedzimtu, nāktu un ciestu līdz ar mani, manis un tevis dēļ. Šajos svētkos lūgsim, lai Ziemassvētku brīnumu negaidām no ārēji rezamām lietām, bet ļaujam Jēzum piedzimt mūsos. Kā teicis kristīgais mistiķis meistars Ekharts: Jēzus vēlas piedzimt katrā no mums. Ja tas notiek, tad tas ir daudz lielāks brīnums nekā viss, ko varam redzēt šājā pasaulē. Lūgsim, lai savā dvēselē piedzīvojam Jēzus dāvāto mieru un prieku, ko spējam dot savam tuvākajam. More sermons in Latvian / English Sermons Apskataties pārskatus no sevišķiem Dievkalpojumiem Sv. Jāņa Baznīcā. 29 maija 2005 - Labi pamati - MT 7,21-29.pdf 7 augusta 2005 - Slīkstoša ticiba MT 14,22-33.pdf Augusta 2005 - Pat Jezum bija japardoma sava ticiba .pdf 13 februari - Kuŗam mēs piederam MT 4,1-11.pdf 21 augusta 2005 -Web format - Žurku sacīkste - pārmanita d….pdf 24 decembri 2003 - MT 1,18-25 Jazeps.pdf 5 marta 2006 - Kalpaka - MK 1,9-15 Labākais, ko vien var but.pdf 6 marta 2005 - Kalpaka - Pārsteidzoši piemēroti cilvēki.pdf 7 janvari 2006 Pa citu ceļu Mt2,1-12.pdf Spredikis - 2003 Plaujas svetkos.pdf 2 oktobri 2005 Plaujas svetkos - Neaizmirsti, Deut,8.pdf 6 augusta 2006 - Kāpēc jūs nākat JN6,24-35.pdf 6 janvari - Epiphany - Misterija,atklasme - Efez 3,1-12.pdf 26 junija 2005 - Augsburgas Ticības Apliecība.pdf Humbug un ceriba - Adventes laika 2004.doc Svetvakara 2004 - Kūtī Dāvida pilsētā.pdf Lieldienas Ticības iztēle -Latvija Amerika raksts 2005.pdf Sapni un visijas - Valsts svetku spredikis.pdf Ziemsvetku raksts Latvija Amerika 2006 -Kad tas notika Lk3 ,.pdf Ziemsvetku spredikis LatvAmerika 2004 JN 1,1-14.pdf Kūtī Dāvida pilsētā - Vestis raksts Decembri 2005.pdf Sermons in english The following are summaries of some important sermons given at St. Johns Latvian Lutheran Church. Select from below to view (with option to download). The file will open in a new tab. Who cares - Churches on the Hill - Jan 2006.pdf The New Wine of the Spirit - Confirmation Sermon - Pentecost 2005.pdf What about the others - Churches on the Hill - Jan 2005.pdf The Vision of Your Life - confirmation sermon 2004.pdf Because it had been well built - Churches on the Hill - Maundy Thursday sermon 2004.pdf Presbyterians, Lutherans and the Whole Church - Jan 2004.pdf Show Me the Money - Mt 22,15-20.pdf Sermon - Christmas miracle 2005.pdf Sermon - COTH Maundy Thursday sermon 2004.pdf Sermon - God's Heath Care Plan, MK 1,21-39.pdf Sermon - Powerful speech -COTH EX 2006 - Lk 4,14-21.pdf Sermon - Presbyterians, Lutherans and the Whole Church.pdf Sermon - The Christian Family Today - Reformation 2004.pdf Sermon - The Meaning of Christmas 2006.pdf Sermon - The Morning News - Easter 2007.pdf