Ansamblis St. John’s Church Vocal Ensemble Music at St. John’s It's hard to believe that the Vocal Ensemble of our congregation is entering its 38th season making music to the glory of God and the enjoyment of our members. These have been very rewarding years for the group. We have performed in various cities and countries over the years, both a Capella, or with string ensembles, or with the Rev. Dr. Anita Gaide accompanying us on the organ/piano. The vocal ensemble is a very important part of the spiritual life of our congregation. Thanks to our exceptional Director of Music Brigita Alks, we perform a broad range of repertoire in several different languages and styles. We are most grateful to Brigita for making those long journeys from Buffalo every week to teach us and make our lives that much richer. Ansambļa diriģente ir Brigita Alks. Mūsu sastāvā ir 22 dziedātāji un ērģelniece Dr. Anita Gaide. Dziedātāju skaitā ir Juris Ķeniņš, kas palīdz ar dziesmu aranžējumiem, īpaši stīgu ansambļa pavadījumiem. ​ Mēģinājumi notiekās otrdienas vakaros, no 7 līdz 9. Gaidam papildus spēkus katrā balsī vienmēr. The vocal ensemble rehearses every Tuesday from 7 pm to 9 pm from September to June and also meets several times over the summer months for rehearsals. We sing in church services on average once a month, in addition to all special worship services, e.g. Christmas, Easter, etc. Lūdzu sazināties ar Brigitu Alku (716 834 4780) vai Guntu Reynoldu (416 602 7176 – vanadze@hotmail.com ). Lai dziesma skan Dievam par godu! If you are interested in joining us in song, please contact the ensemble administrator Gunta Reynolds at (416) 602-7176 or vanadze@hotmail.com . We welcome, at any time, all who wish to sing! 2016.g. jūnijā Dziedātāji / Singers: Skaidrīte Leja, Gunta Reynolds, diriģente Brigita Alks, Mārā Ķeniņš, Erika Yost, Krista Amoliņš, Sibilla Korulis, Maija Asaris, Birgit Duarte-Schreyer, Vija Murata, Ruta Rozentāls, Laila Vilks, Ruta Lauzis, Egīls Bambers, Juris Ķeniņš, Andris Rubenis, Fritz Kristbergs, Vaira Gertners, Imants Jumis.

Annual Givings / Draudzes nodevas Lūdzam izpildīt elektronisko formu vai to lejuplādēt ( download PDF formu ) un izdrukāt. Nosūtat formu uz baznīcas biroju elektroniski vai pa pastu.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture //Tāpēc eita un darait par mācekļiem visus laudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mat. 28:19// Garīgais Darbs Katru svētdienu un svinamās dienās draudzes locekļi ir pulcējušies uz dievkalpojumiem, lai pateiktos Dievam par visām žēlastības dāvanām, skaidrotos ticībā, un izlūgtos Viņa vadību visās gaitās. Vasaras dievkalpošana ir notikusi divās vietās – dievnamā un Saulainē. Tāpat mācītājs, palīg-mācītāja un diakone arvien pūlējušies ar Dieva vārdu un lūgšanām stiprināt slimniekus un vājniekus, apmeklējot viņus mājās un slimnīcās. Visa ši darba ieguvumus nav iespējams parādīt skaitļos, bet tas ir kristiešu draudzes galvenais mērķis un jēga. Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš tik bagātīgi un vēlīgi svētījis mūsu draudzi un tās locekļus. Divdesmit piecus gadus Sv. Jāņa draudzei kalpoja un to aprūpēja mācītājs un vēlākais archibīskaps Arnolds Lūsis. No 1953. līdz 1955. gadam draudzē kā otrs mācītājs strādāja Artūrs Briedis. Pēc introducēšanas amatā 1966. gadā archibīskaps A. Lūsis ar lielu mīlestību un nodošanos turpināja arī draudzes mācītāja darbu līdz 1973. gada novembrim. Lielā darba slodze tomēr spieda viņu lūgt draudzei meklēt jaunu mācītāju. Tā arī uz Sv. Jāņa draudzes divdesmit piecu gadu atceres sliegšņa 1973. gada 4. novembrī darbu sāka mācītājs Ivars Gaide. Viņš ar lielu cītību nodevās draudzes ticības celsmei, pastāvīgi mudinot nākt biežāk dievnamā un pie dievgalda. Pēc desmit gadu kalpošanas 1983. gada 25. septembrī mācītājs I. Gaide draudzi atstāja, pārceļoties uz ASV. Nākamie divi gadi draudzei bija grūti bez sava pastāvīga mācītāja. Beidzot draudze par savu mācītāju ievēlēja Frici Traugotu Kristbergu. Amatā viņš tika ievests 1985. gada Pļaujas svētkos. Tā paša gada 8. oktobrī Archibiskaps evanģelistes amatā iesvētīja mūsu draudzes locekli Ainu Avotiņu, kas tagad bieži palīdz mācītājam garīgajā darbā. Pa laikam arī archibīskaps A. Lūsis noturēja mūsu draudzē dievkalpojumus un izpildīja citus amata pienākumus līdz aiziešanai Dieva mierā 1993. gada 4. janvārī. Mācītāju F.T. Kristbergu 1995. gada 30. septembrī LELBA Kanadas apgabala konferencē ievēleja par apgabala prāvestu. 1996. gada 20. maijā Prinstonas universitāte (ASV) viņam piešķīra teoloģijas doktora (Doctor of Ministry) gradu. 1995. gada 29. oktobrī amatā ieveda draudzes palīgmācītāju Anitu Gaidi. Visā Sv. Jāņa draudzes pastāvēšanas laikā draudzē ir kristīti 1132 bērniņi un 4 pieaugušie. Diemžēl, kristīto bērniņu skaits ir samazinājies un pēdējo desmit gadu laikā caurmērs ir bijis 15 bērniņi. Pavisam iesvētīti 1013 jaunieši. Arī iesvētīto jauniešu skaits pēdējos gados ir stipri sarucis; no 28 1979. gadā uz 4 1998. gadā. Dieva svētību turpmākajām gaitām izlūdzoties, salaulāti 839 pāŗi. Lielākās rūpes latviešu draudzes pastāvēšanai un vispār latviešu kopības uzturēšanai svešumā sagādā lielais jaukto laulību skaits. Pēdējos gados šai draudzē noslēgto laulību caurmēra skaits ir bijis ap deviņi, no kuŗām 66% ir bijušas jauktas. Diemžēl, šīs jaunās jauktās ģimenes bieži pazūd latviešu draudzei. Dieva mierā piecdesmit gados ir aizvadīti 1012 draudzes locekļi. Sv. Jāņa draudzes locekļu skaits pedejos gados ir bijis ap 1300. Pastāvīgi notiek pārmaiņas, bet gada beigu skaitļi ir šādi: 1969. g. -1438 iesvētiti, 415 bēmi im jaunieši, kopā 1853. 1974. g. -1491 iesvētīti, 315 bēmiunjaumeši, kopā 1806. 1978. g. -1569 iesvētīti, 259 bēmi un jaunieši, kopā 1828. 1983. g. -1654 iesvētīti, 177 bēmi un jaunieši, kopā 1831. 1988. g. -1491 iesvētīti, 141 bēmi unjaunieši, kopā 1632. 1993. g. -1298 iesvētīti, 184 bēmi un jaunieši, kopā 1482. 1998. g. -1084 iesvētiti, 172 bērni un jaunieši, kopā 1256 Kopš 1975. gada ticības celsmes jeb bībeles stundas notiek kopā ar Sv. Andreja latviešu draudzi pārmaiņus abos dievnamos. Visas trīs Toronto luterāņu draudzes kopīgi rīko Latviešu centrā katru otro trešdienu reliģisko pārdomu pēcpusdienas ar referātiem, pārrunām un dziesmām. Mūsu draudzes locekļi ir aktīvi piedalījušies arī draudžu darbinieku semināros, teoloģiskos kursos un latviešu draudžu dienas Saulainē un citur. Pie dievkalpojumu izkārtošanas un labas izdošanās palīdz ap 15 pērminderu Miķeļa Bruža vadībā. Pērminderu rindās ir arī vairāki nesen iesvētītie. Altāŗa greznošanu ar ziediem kārto dāmu komiteja. Piecdesmit gadi draudzes dzīvē ir ievērojams laiks. Ir notikusi paaudžu maiņa. Lielākā daļa no pirmajos gados kristītiem bērniņiem jau paši ir nodibinājuši ģimenes dzīvi. Dzīve svešā apkārtnē un laika gara ietekmē ir radijusi dažas problēmas, bet pamatā draudze paturējusi pārliecību un uzticību tēvu tēvu baznīcai. Mūsu draudze ir paturējusi Latvijas baznīcas garu, tradīcijas un satversmes pamatprincipus. Draudzes darbs ir vainagojies ar raženiem augļiem. Tā ar drošu paļāvību pateicībā un lūgšanās varam raudzīties nākotnē. Mūsu draudzes mācītāji Archibīskaps Arnolds Lūsis Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. >>> ||| <<< Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs Artūrs Briedis Macitajs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Mac. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Macitajs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Macitajs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Mācītājs Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Draudzes padome un darbinieki Church Council 2023 Larry Gifford, priekšnieks / chair (2023) Raimonds Rūtītis, priekšnieka vietnieks / vice-chair (2023) Peteris Aveniņš (2024) Astrīda Ezergaile, sekretāre (2023) Karena Grasmanis (2024) Adams Kaļiņš (2025) Anda Kuksis-Kalviņš (2025) Ieva Osis (2025) Ruta Siliņš (2025) Māra Strazdiņa (2025) Lilita Tanne (2025) Karlis Vasarājs (2023) Padomes protokoli / Meeting minutes More

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Jaunatnes Pulciņš //Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā. 1 vēst. Tim. 4:12// Lai pēc svētdienas skolas beigšanas, kas notiek ap 13 gadu vecumu, jauniešiem dotu iespēju pulcēties un gūt audzināšanu kristīgā dzīves ziņā, 1962. gada rudenī skolotāja Jāņa Ozola vadībā darbību sāka jaunatnes pulciņš. Pirmajā gadā tanī bija 38 jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Parasti jaunieši nodarbībās piedalās līdz iesvētības mācībai. Dalībnieku skaitam pieaugot, paidagoģisku un psīcholoģisku apsvērumu dēļ 1965. gada rudenī jaunatnes pulciņu sadalīja divi grupās: jaunākā grupā 13 un 14 gadus vecos, bet vecākajā grupā, sākot ar 15 gadiem. Jaunākās grupas vadību uzņēmās Tonija Krūka, bet vecāko grupu turpināja vadīt Jānis Ozols. Kad 1972. gada rudenī T. Krūka darba slodzes dēļ pārtrauca darbu ar jaunāko grupu, tās vadību pārņēma agrākie pulciņa dalībnieki Inese Cernavska, Andris Černavskis, Pēteris Zvaigzne un Raimonds Rūtītis, kas šim uzdevumam jau bija sagatavojušies kristīgās jaunatnes kursos. Vēlākos gados viņiem pievienojās Sandra Kurse, Maija Baruša, Vilnis Jerva, Rasma Caune, Ēriks Mikelšteins, Zaiga Pērkone, Inta Malēja, Mārīte Štengele un Visvaldis Freimanis. Kad 1976. gada rudenī Jānis Ozols uzņēmās Toronto latviešu sestdienas skolas pārziņa pienākumus, vecākās grupas vadību pārņēma Edgars Liepiņš. Kopš 1981. gada jaunatnes grupas vadījuši Inta Malēja, Ilze Villere, Mārtiņš Irbe un Sandra Kurse-Freimane. Tad jaunatnes grupas vadīja mācītājs F. T. Kristbergs un Edīte Linča (Lynch). Kopš 1995. gada jaunatnes pulciņu vada Māris Lūsis. Tagad dalībnieku skaits arī jaunatnes pulciņā ir stipri sarucis. Grupas nodarbībām pulcējās pārmaiņus ik pārsvētdienas vienu stundu pirms dievkalpojuma. Pēc tam viņi piedalījās dievkalpojumā. Nodarbību programa tika pieskaņota dalībnieku vecumam. Jaunieši vēlas pārrunāt un rast atbildes uz dažādām modernās dzīves parādībām un sadzīves prob-lēmām. Pa posmam nodarbībām bija kāds virstēmats, piemēram, vingrināsimies ticībā! Tika izcelta reliģijas lielā nozīme izcilu personību dzīvē visos laikos. Jauniešiem ir bijusi iespēja arī salīdzināt dažādās pasaules reliģijas. Pēc tādiem salīdzinajumiem jaunieši vairāk izjūt un pārdzīvo Kristus mācības brīnumaino spēku un skaistumu. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Saulaine Fall Festival 2016

Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Sermons / Sprediķi Sprediķis Vasarsvētkos, 20.05.2018 mācītājs Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 Neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: lāsts Jēzum, – un neviens nevar teikt: Kungs Jēzus, – kā vien Svētajā Garā. 4 Ir dažādas dāvanas, bet tas pats Gars. 5 Ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. 6 Ir dažādas spēka izpausmes, bet tas pats Dievs, kas visu visā rosina. 7 Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme kopīgam labumam. 8 Vienam Gars dod gudrības vārdus, citam – atziņas vārdus tas pats Gars; 9 citam – ticību tai pašā Garā, citam – dāvanas dziedināt tai pašā vienīgajā Garā, 10 citam – brīnumus darīt, citam – pravietot, citam – garu atšķiršanu, citam – spēju runāt dažādās mēlēs un citam mēļu tulkošanu. 11 To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā viņš to grib. 12 Tāpat kā ķermenis ir viens vienīgs, bet tajā ir daudz locekļu un visi daudzie ķermeņa locekļi kopā ir viens ķermenis – tā arī Kristus. 13 Arī mēs esam vienā Garā kristīti, lai visi būtu viens ķermenis – vai jūdi, vai grieķi, vai vergi, vai brīvie, – un ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti. Apustuļu darbu iesākumā (1:8) Jēzus apsolīja: “Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." Gara izpausmēm ir tik dažādi aspekti, ka daudziem tas šķiet izplūdis, neskaidrs (Gars parādās kā balodis, kas nolaižas pār Jēzu, kā vējš, vai Dieva elpa, dvesma; kā īpašu dāvanu devējs, kas mūs iedvesmo un ļauj kalpot ar aizrautību, Vasarsvētkos Gars atklājas kā liesmu mēles, kas “aizdedzina” sirdis visiem klātesošajiem un ierastās barjeras starp cilvēkiem tiek atceltas – pat cilvēki no dažādām tautām un valodām viens otru saprot.) Tomēr – kas ir un kas nav šis daudzveidīgais Dieva gars, kas dāvā mums Dieva spēku un Gara augļus. Gal 5:22: Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Ir kāds garīgs dziedājums, kurā atrodam ļoti vienkāršus vārdus: kur ir mīlestība, tur ir Dievs. Līdzīgi varam teikt par Dieva Garu: kur ir patiess prieks, patiess miers, pacietība, neviltota laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, tur ir Dieva Gars. Šajās īpašībās un garīgos stāvokļos izpaužas Svētais Gars. Tādas ir Dieva Spēka izpausmes. Tas nav spēks, kas kaut ko uzspiež, bet aicina, iedvesmo. Tieši dievišķa Iedvesma dod spēku. Tas nav spēks, ko vēlas iegūt pasaulīgas varas kārotāji, bet gan pārveidojošs spēks. Ticības apliecībā Svētais Gars tiek saukts par Dzīvudarītāju – tas mūs dara patiesi dzīvus, dāvā pilnvērtīgu dzīvi. Dievs nevēlas mūs piespiest uz kaut ko ar spēku, bet Vasarsvētkos redzam Dieva Gara spēku, kas aizrauj, kas motivē. Cilvēkam vairs nav jāprāto, kāpēc sekot Dievam, jo Dieva Gars dāvā mums vēlēšanos būt ar Dievu un piedzīvot tādu mieru, prieku, mīlestību, ko pasaule nevar dot. Šajā pasaulē spēku mēra pēc tā, cik kāds cilvēks ir ietekmīgs un spējīgs vienā vai otrā veidā valdīt pār citiem, turpretī gara spēks aizsākas, kad cilvēks spēj valdīt vispirms pār sevi un tad, Dieva iedvesmots, likt lietā viņam dotās dāvanas un spējas, lai kalpotu citiem. Svētais Gars nav vienīgais gars. Bez Dieva Gara cilvēkā var mājot un viņu vadīt arī kāds cits gars (lepnības, kādas kaislības, nemiera, skaudības, alkatības gars). Miesas slimību parasti jūtam, taču nav tik viegli pamanīt, ja dzīvojam citā garā. Te nedomāju piesaukt ļaunus garus, dēmonus, bet vispirms uzdot sev jautājumu – kādā garā es dzīvoju? Atcerēsimies to, ko Bībele sauc par pasauli – pasaules garu, kas negrib zināt par Dievu, kā jau pieminēju praktisko ateismu: es varbūt saku, ka ticu, bet praksē dzīvoju tā, it kā Dieva nebūtu. Tas ir praktiskais ateisms. Bija joks par cilvēku, kas teica: man ar Dievu ir ļoti labas attiecības: es lieku viņu mierā, un viņš liek mierā mani. Mums ir ļoti labas attiecības. Taču šādi mēs aizmirstam par savu garīgo piederību. Ieklausīsimies, kā apustulis Pāvils runā par Dieva Garu, kurā, neatkarīgi no vecuma, apzināmies sevi kā Dieva bērnus. Visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. (Rom 8:14-16) Ja Dievs ir mūsu Tēvs, tad viņš mūs neliks “mierā”, bet vadīs ar savu Garu, jo viņam rūp mūsu dzīve un liktenis. Tieši tādēļ viņš ir nācis pie mums kā Dēls, un turpina mūs vadīt ar sava Gara iedvesmu un spēku. Sermon Vasarsvētkos, 20.05.2018 pastor Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 I have heard that the average Christian and average Church are somewhere bogged down between Calvary and Pentecost. They have been to Calvary for Pardon, but they have not been to Pentecost for Power. Bethlehem means God with us. Calvary means God for us. But Pentecost means God in us. What kind of power is this? It is not the power we can use for our own purposes like some people who want to call out for some spirit to give them what they want. That would be some kind of magic. This Spirit is the one you can not manipulate. It is like the wind – you can not catch or capture it, but it can capture you. It will not solve all your problems or give you magical protection.. but it can inspire you to be more free, more real, more loving, more pure and Spirit can liberate you from all the bad things in spiritual realm like bad thoughts and bad attitudes. It will inspire you to serve with the particular gifts only you have. And they don’t have to be supernatural gifts. When you don’t have Holy Spirit you are just a spectator, an observer in the Church. But the Spirit of God empowers you and demands participation. The Holy Spirit will help you to Worship God in the Spirit. He will help you lift your soul to God and be free form anything that brings you down. The Power of the Holy Spirit will give you confidence and courage to witness for Christ and share your faith with others. The Holy Spirit is God’s special gift for the Christian. Jesus Said in Luke 11:13, How much more shall your Heavenly Father give the Holy Spirit to them that ask Him. We ask for many things, but what God wants to give us is his Spirit. Receiving Jesus will give you Power to be a Child of God. Receiving the Holy Spirit will give you Power to serve Christ by being His anointed witness. Let us not be satisfied until we receive the Promised Spirit. But let us differentiate: Holy Spirit is not to be confused with our religious feelings. Sometimes we may feel the touch of the Spirit and he can lift up our feelings but the Holy Spirit is more powerful than that. Holy Spirit can work in us even when we have a headache and don’t feel spiritual at all. Spirit can make us more holy or godlike even in our sorrow or pain, when we feel abandoned by people or by God and yet don’t abandon our Lord. Holy Spirit is Comforter. Let us not upset the Spirit of God by neglecting the gifts given by God – our power to pray, to serve and to witness the God’s live presence in our lives. “Ziemassvētku brīnums”, 2017, māc. Ģirts Grietiņš, Ziemassvētku laikā baznīcās mēdz atgadināt cilvēiem par to, ka visas tradīcijas un paražas, kas veidojušās ap šiem svētkiem (un varbūt ir skaistas) vēl neatklāj patieso Ziemassvētku nozīmi. Ja raugāmies uz pašu Ziemassvētku stāstu ar Jāzepu, Mariju un Jēzu, ar eņģeļu vēsti un ganiem, tad varam pārdomāt, kas būtu patiesais brīnums šajā stāstā? Dažkārt cilvēki no reliģijas un Dieva gaida kādu brīnumu, piemēram, brīnumainu dziedināšanu, atklāsmi vai brīnumainu zīmi. Ir dzirdēts, ka daži skeptiķi saka: ja Dievs man parārdītu kādu brīnumu, tad gan es beidzot ticētu. Vai Dievs tiešām veinreiz nevarētu parādīt kādu iespaidīgu brīnumu? Piemēram, ja debesīs parādītos uzraksts: “Es te esmu! Dievs” vai varbūt “Priecīgus Ziemassvētkus!”, vai tas mūs izbrīnītu? Iespējams. Bet vai tas kaut ko būtisku mainītu mūsu dzīvē? Vai es tādēļ vēlētos ticēt, kļūt labāks vai sekot Dievam, kas ir vienīgi kaut kur augšā, debesīs, paslēpies citā dimensijā vai kādā paralēlā universā? Tas viss varētu būt interesanti, ja vien būtu cerība šādu Dievu kaut kādā veidā aizsniegt, pieskarties, sastapt. Es domāju, ka tieši to mēs visi dvēseles dziļumos vēlamies – piedzīvot patiesu prieku, mīlestību, svētumu. Varbūt šīs ilgas glabājas mūsu dziļākos dvēseles līmeņos, zemapziņā - mūsu bērnības gaišajās atmiņās par Ziemassvētkiem. Tā mēs tiecamies pretī gaismai, ko reiz esam piedzīvojuši vai ieraudzījuši otrā cilvēkā. Kāds ticīgs cilvēks bija teicis, ka patiesu Dieva gara un mīlestības klātbūtni mēs varam piedzīvot tikai ieraugot to otra cilvēka acīs, mīlestības pilnā skatienā. Jo mūsu dvēselai napietiks ar lozungiem, ar pareiziem vai pat skaitiem vārdiem. Ir cilvēki, kas domā, ka Bībele ir galvenokārt labu padomu apkopojums. Taču, ielūkojoties Ziemassvētku vēstī, redzam, ka Dievs var būt mums daudz tuvāk nekā domājām – viņš mums var atklāties kā cilvēks. Tas ir patiess Ziemassvētku brīnums, ka Dievs mums var būt tik tuvu, tik saprotams, tik cilvēcisks. Viņš ir mums līdzās un piedzīvo, izdzīvo mūsu likteni. Tad cilvēks vairs nevar raudzīties uz debesīm un teikt: tu esi tur augšā un mēs te lejā. Vai gan tu saproti, kas mums ir jāpiedzīvo? Ziemassvētku brīnums ir tas, ka Kristus nokāpa mūsu pasaulē (kā teicis Pāvils: viņš sevi iztukšoja, atteicās no dievišķās godības), lai vestu mūs atpakaļ pie tā Dieva, kuru jau tagad neapzināti tiecamies atrast. Viņš nāca mums pretī, cik tālu tas vien iespējams. Ziemassvētku labā vēsts saka, ka Jēzus nāca pasaulē ne tikai tādēļ, lai pavēstītu ko jaunu, lai dotu labas pamācības, bet vispirms, lai būtu kopā ar mums un aicinātu mūs līdzi ceļā – dzīves ceļā; lai atklātu mums noteiktu dzīves veidu un attieksmi pret pasauli. Jēzus ne velti ir cilvēkiem līdzās un izdzīvo mūsu dzīvi. Tātad kristietība kopš vissenākajiem laikiem nenozīmēja tikai noteitu intelektuālu patiesību pieņemšanu un noticēšanu, bet gan tā parāda noteiktu dzīves veidu, kurā mēs katrs varam savā veidā sekot Jēzum, praktizēt savu ticību. Ja ticība neizpaužas dzīvē, tad tā paliek tikai skaists vārds. Ziemassvētkos Jēzus nāk pie mums, lai aicinātu mūs katru iet pretī mūsu visu Debesu Tēvam. Ja Jēzus saka: Nāc man līdzi! , tad nepietiks viņam pamāt ar roku un teikt: Es jau tev ticu, priecīgus Ziemassvētkus! Ja tu tici, tas ir labi, bet kā tava ticība izpaudīsies nākamajā nedēļā? Jo īsta ticība ietekmē gan mūsu motivāciju, gan darbus, gan pieņemtos lēmumus. Tieši tas ir patiess brīnums – ja ticība spēj mūsu dzīvi manīt uz labu. Turklāt šim ceļam kopā ar Jēzus ir sākums, bet tas nebeidzas. Ja sekosim Jēzum savos ceļos, tad mūsu ceļš nebeigsies šajā pasaulē, bet Dievs mūs vedīs tālāk pretī savai valstībai, kura jau tagad aizsākas visur, kur saredzam un īstenojam Dieva un viņa mīlestības klātbūtni. Turklāt ir labi, ja šo Dieva klātbūtni piedzīvojam kopā. Latviešiem ir skaists vārds: “draudze”, kas norāda, ka Jēzus ir nācis pie mums, lai darītu par saviem draugiem un mācītu mums sadraudzību savā starpā. Ziemassvētkos Jēzus ienāk cilvēku ģimenē un arī vēlāk savu mācekļu draudzi veido kā ģimeni, kas nav domata svētiem un pilnīgiem cilvēkiem, bet gan katram, kas ir gatavs atsaukties. Te ir jāatceras, ka Tēvreizē lūdzam: “Mūsu Tēvs debesīs”: nevis tikai mans vai tavs Dievs, bet mūsu! Skaistajās Ziemassvētku dziesmās varam saklausīt savas ilgas pēc tās gaismas, kas jau ir ielikta mūsu dvēselēs. Ļausim šai gaismai spīdēt arī nākamajā gadā! Tādēļ iziesim pretī arī viens otram, atvērsim savu sirdi tiem cilvēkiem mums līdzās, kuriem arī svētkos nav viegli saredzēt gaismu, prieku un pieņemšanu. “Es nevaru palīdzet visai pasaulei, bet vienam cilvēkam es varu būt visa pasaule.” To darīja Jēzus. Taisnība ir atziņā, ka ja pasaulē es būtu vienīgais cilvēks, arī tad Jēzus piedzimtu, nāktu un ciestu līdz ar mani, manis un tevis dēļ. Šajos svētkos lūgsim, lai Ziemassvētku brīnumu negaidām no ārēji rezamām lietām, bet ļaujam Jēzum piedzimt mūsos. Kā teicis kristīgais mistiķis meistars Ekharts: Jēzus vēlas piedzimt katrā no mums. Ja tas notiek, tad tas ir daudz lielāks brīnums nekā viss, ko varam redzēt šājā pasaulē. Lūgsim, lai savā dvēselē piedzīvojam Jēzus dāvāto mieru un prieku, ko spējam dot savam tuvākajam. More sermons in Latvian / English Sermons Apskataties pārskatus no sevišķiem Dievkalpojumiem Sv. Jāņa Baznīcā. 29 maija 2005 - Labi pamati - MT 7,21-29.pdf 7 augusta 2005 - Slīkstoša ticiba MT 14,22-33.pdf Augusta 2005 - Pat Jezum bija japardoma sava ticiba .pdf 13 februari - Kuŗam mēs piederam MT 4,1-11.pdf 21 augusta 2005 -Web format - Žurku sacīkste - pārmanita d….pdf 24 decembri 2003 - MT 1,18-25 Jazeps.pdf 5 marta 2006 - Kalpaka - MK 1,9-15 Labākais, ko vien var but.pdf 6 marta 2005 - Kalpaka - Pārsteidzoši piemēroti cilvēki.pdf 7 janvari 2006 Pa citu ceļu Mt2,1-12.pdf Spredikis - 2003 Plaujas svetkos.pdf 2 oktobri 2005 Plaujas svetkos - Neaizmirsti, Deut,8.pdf 6 augusta 2006 - Kāpēc jūs nākat JN6,24-35.pdf 6 janvari - Epiphany - Misterija,atklasme - Efez 3,1-12.pdf 26 junija 2005 - Augsburgas Ticības Apliecība.pdf Humbug un ceriba - Adventes laika 2004.doc Svetvakara 2004 - Kūtī Dāvida pilsētā.pdf Lieldienas Ticības iztēle -Latvija Amerika raksts 2005.pdf Sapni un visijas - Valsts svetku spredikis.pdf Ziemsvetku raksts Latvija Amerika 2006 -Kad tas notika Lk3 ,.pdf Ziemsvetku spredikis LatvAmerika 2004 JN 1,1-14.pdf Kūtī Dāvida pilsētā - Vestis raksts Decembri 2005.pdf Sermons in english The following are summaries of some important sermons given at St. Johns Latvian Lutheran Church. Select from below to view (with option to download). The file will open in a new tab. Who cares - Churches on the Hill - Jan 2006.pdf The New Wine of the Spirit - Confirmation Sermon - Pentecost 2005.pdf What about the others - Churches on the Hill - Jan 2005.pdf The Vision of Your Life - confirmation sermon 2004.pdf Because it had been well built - Churches on the Hill - Maundy Thursday sermon 2004.pdf Presbyterians, Lutherans and the Whole Church - Jan 2004.pdf Show Me the Money - Mt 22,15-20.pdf Sermon - Christmas miracle 2005.pdf Sermon - COTH Maundy Thursday sermon 2004.pdf Sermon - God's Heath Care Plan, MK 1,21-39.pdf Sermon - Powerful speech -COTH EX 2006 - Lk 4,14-21.pdf Sermon - Presbyterians, Lutherans and the Whole Church.pdf Sermon - The Christian Family Today - Reformation 2004.pdf Sermon - The Meaning of Christmas 2006.pdf Sermon - The Morning News - Easter 2007.pdf

Ziedo ! Donate! Ziedo ! Donate One time donation Vārds / First name Uzvārds / Last name Email Select an Address Ziedojums priekš (Donation for) : Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select a date Ziedojuma summa (Donation amount) : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Draudzes nodeva / Givings Lai segtu gadskārtēju budžetētos izdevumus, Padomes ieteiktā minimālā nodeva būtu $500 no katra iesvētītā, vai 18 gadīga un vecāka draudzes locekļa. (To meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation.) Vārds / First name Uzvārds / Last name Email nodevas summa / givings amount Citi Ziedojumi / Other donations: ziedojuma summa / donation amount Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select an Address Date of donation Ziedojumu kopsumma / Donations total : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Paldies par ziedojumiem! Thanks for donating! Lūdzu ziedo aizpildot pievienotu formu / Please donate by using the added form click here for donation form file Draudzes nodeva / Givings One-time other donation Monthly donation 75th anniversary donation ziedojumu formas pdf / donation form pdf

About This is your About Page. It's a great opportunity to give a full background on who you are, what you do and what your website has to offer. Double click on the text box to start editing your content and make sure to add all the relevant details you want to share with site visitors. Mission This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors. Vision This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors.

WORSHIP SERVICES Sundays at 11:00 Join Live No posts published in this language yet Once posts are published, you’ll see them here. Join Live 75th anniversary! Missed it? You can watch it here ​ Videos Watch it here No posts published in this language yet Once posts are published, you’ll see them here. Video Subscribe to receive Worship information & News! Iesaisties! Get Involved! News and Events Spiritual life Donate Saulaine Word and Prayer Iesaisties Draudzes dzīvē! │ Get involved in congregrations life! Contact Us join the mailing list Jaunumi News ​ No posts published in this language yet Once posts are published, you’ll see them here. Sun, Jul 14 Worship Service / Toronto Learn more Jul 14, 2024, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's 14. jūlijā Dievkalpojums, 11.00. Sv. Andreja draudzes izkārtojumā. Share Sun, Jul 21 Worship Service / Toronto Learn more Jul 21, 2024, 11:00 AM – 12:10 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Sun, Jul 28 Worship Service / Toronto Learn more Jul 28, 2024, 11:00 AM – 12:10 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrews Share Sun, Aug 04 Worship Service / Toronto Learn more Aug 04, 2024, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Sun, Aug 11 Worship Service / Toronto Learn more Aug 11, 2024, 11:00 AM – 12:10 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share Sun, Aug 18 Worship Service / Toronto Learn more Aug 18, 2024, 11:00 AM – 12:10 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Sun, Aug 25 Worship Service / Toronto Learn more Aug 25, 2024, 11:00 AM – 12:10 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's 25. augustā Dievkalpojums, 11.00. Sv. Andreja draudzes izkārtojumā. Share

Saulaines bērnu nometnes bildes “Saulaine” Summer Camp Summer Camp at “Saulaine” is a fun-filled experience for everyone! View some of the fun at Saulaine in the following photo galleries: See you at “Saulaine” – a fun place in the sun! For more information, visit the Saulaine website .

Garīgā dzīve Spiritual Life Home General About General General General Contacts Donations Donations Sunshine Projects Projects Spiritual Life More News and Events Spiritual life ... Saulaine Word and Prayer