All information about St.John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto! News, Announcements, About Information, Blog, Rental Space Available! DIEVKALPOJUMI WORSHIP Svētdienās / Sundays 11:00 Join Live Pievienojies Tiešraidei Pancake Lunch ! March 1st after Worship Worship Service - March 1st, 11am - & pancake lunch ! Town Hall #2 - Strategic Review - March 1st Felting with Inga Zariņa! - 15. March 12:30pm Respite for the Caregiver Video Nokavēji? │ Missed it ? Vari noskatīties pieejamos video šeit Video Subscribe to receive Worship information & News! Watch available videos here Meeting Juris Ulmanis - How Latvians save Ukrainian lives - Feb 27th 27. februārī, pl. 18.00. baznīcā. "Kā latviešu puiši glābj ukraiņu dzīvības. Tikšanās ar Juri Ulmani". How Latvians save Ukrainian lives. Meeting Juris Ulmanis. Movie Night! -Friday, March 20th, 6pm Movie Night - All are welcome! Movie - Aizsniegt dzelmi / Beyond the Deep (2025) a true story - Karlis Bardelis, the first person to row solo across the Pacific Ocean, embarks on a 715-day, 26,673 km journey from South America to Asia using nothing but human power, braving storms, solitude, and the vast unknown.More details to follow Respite for the Caregiver Are you stressed out due to the care you provide for aging parent or a challenging friend? Next dates : February 24th, 11am - 1pm February 3rd, 11am - 1pm Felting with Inga Zariņa! - 15. February & 15. March 12:30pm All are welcome ! 15. February & 15. March after the worship service - 12:30pm Concert celebrating Arvids Purvs 100th Anniversary Spring Concerts at St.John's 2026 Iesaisties! Get Involved! Jaunumi un Notikumi │ News & Events Garīgā dzīve │ Spiritual Life Ziedo │ Donate Saulaine Vārds un Lūgšana │Word & Prayer Iesaisties Draudzes dzīvē! │ Get involved in congregrations life! Saņem Ziņas! join the mailing list Jaunumi News Felting with Inga Zariņa! - 15. March 12:30pm All are welcome ! 15. March after the worship service - 12:30pm Meeting Juris Ulmanis - How Latvians save Ukrainian lives - Feb 27th 27. februārī, pl. 18.00. baznīcā. "Kā latviešu puiši glābj ukraiņu dzīvības. Tikšanās ar Juri Ulmani". How Latvians save Ukrainian lives. Meeting Juris Ulmanis. Worship Service - February 22nd, 11am - with pancake luncheon Worship Service St. Andrew's Worship led by pastor: Dag Demandt Organist: David Smits In both Latvian & English languages After worship Ladies' Aux. PANCAKE LUNCHEON! By donation, from $15 All are welcome! bulletin: Also on ZOOM ZOOM LINK: https://zoom.us/j/98210200897?pwd=ZVJtUFMrUXlkYUJiV0IwMU9oU3loQT09 Meeting ID: 982 1020 0897 Passcode: 545640 LOCAL NUMBERS: 647 374 4685 / 647 558 0588 Ash Wednesday Worship Service - February 15th, 6pm Worship Service with Holy Communion Worship led by pastors: Girts Grietins and Dag Demandt Organist:Michael Rundans In both Latvian & English languages All are welcome! Also on ZOOM ZOOM LINK: https://us06web.zoom.us/j/87096682659?pwd=oVL1f5h8bw1yPvPAAZ5fsStQtwsSFY.1 Meeting ID: 870 9668 2659Passcode: 9412720609 Sun, Mar 01 Worship Service In Honor of Colonel Oskars Kalpaks and Latvians who Fought for Freedom / Toronto Learn more Mar 01, 2026, 11:00 a.m. – 12:10 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's also Pancake Lunch & Town Hall #2 Share Sun, Mar 01 Pancake Lunch / Toronto Learn more Mar 01, 2026, 12:30 p.m. – 1:30 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda Pankūku Pusdienas! Share Sun, Mar 01 Town Hall #2 - Strategic Review / Toronto Learn more Mar 01, 2026, 12:30 p.m. – 2:30 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda All Welcome ! After Worship service - Can join from Zoom as well Share Sun, Mar 15 FELTING with Inga Zarins / 200 Balmoral Ave RSVP Mar 15, 2026, 12:30 p.m. – 2:00 p.m. 200 Balmoral Ave, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Canada All are welcome to join! Share Fri, Mar 20 Movie Night! / Toronto Learn more Mar 20, 2026, 6:00 p.m. – 8:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda Aizsniegt dzelmi / Beyond the Deep (2025) a true story - Karlis Bardelis, the first person to row solo across the Pacific Ocean, embarks on a 715-day, 26,673 km journey from South America to Asia using nothing but human power, braving storms, solitude, and the vast unknown. Share

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dāmu Komiteja // Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jus zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Vēst. Kolos. 3:23-24// Dāmu komiteja ir pirmais pie draudzes izveidotais institūts. Tā dibināta 1949. gada 27. augustā un dibināšanas sanāksmē piedalījās 35 draudzes locekles. Valdē ievēlēja Lidiju Lūsi (priekšniece), Felicitu Dzērvīti (pr. palīdze), Ritu Osīti-Andžāni (sekretāre) un Lūciju Salu (kasiere). Dāmu komiteja 1998. gadā: No kreisas, pirmā rindā V. Šimiņa, A. Kleķere, L. Jansone, prāv. Dr. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. prkšn. K. Jansons, K. Bruža, E. Reinfelde; otrā rindā: G. Ozoliņa, V. Spravnika, M. Hausmane, M. Villera, I. Strīpniece, V. Atteka, V. Bembere, E. Gaiķe, E. Kuznecova, N. Breņķe: trešā rindā: A. Miķelsone, A. Putniņa, A. Kaļiņa, A. Krūgere, A. Treigūte, V. Luce, M. Tranķele, M. Radziņa, L. Kristberga Pirmajos darbības gados dāmu komiteja par savu galveno uzdevumu uzskatīja kristĪgĀs palīdzības darbu. Vācijas nometnēs toreiz vēl bija daudz tautiešu, kas dzīvoja trūkumā. Bija daudz vecu cilvēku, invalidu, atraitņu. Cik vien varēdama dāmu komiteja centusies šiem tautiešiem palīdzēt. Rīkojot draudzes vakarus, bazārus, koncertus un gadskārtējo Ziemassvētku tirdziņu, dāmu komiteja ir vākusi līdzekļus grūtdieņu atbalstam. Gan saiņi, gan naudas sūtījumi ir gājuši uz Vāciju, Austriju, Franciju un pēdējos gados arī uz dzimteni Latviju un Sibiriju. Materiāls atbalsts sniegts arī uz vietas -draudzes locekļiem un tautiešiem, kas nonākuši grūtībās. Ar čaklu neatlaidību un prieku dāmu komitejas locekles ir atbalstījušas visus draudzes iecerētos pasākumus – gan Saulaines izveidošanu, gan dievnama celšanu un draudzes nama iegādi. Dāmu komiteja ir dāvinājusi draudzei dievgalda traukus un pirmās ērģeles. Arī jauno stabuļu iegādei dāmu komiteja ir ziedojusi pāri par 6000 dolāru. Damu komiteja ir bijusi nevien devīga visu draudzes pasākumu atbalstītāja, bet arī gādājusi par garīgo iepriecinājumu un rosinājumu, rīkojot vērtīgus koncertus un priekšlasījumus. Tādi ir gadskārtējie Ziemsvētku ieskaņas koncerti, literārie vakari un referāti par aktuālām baznīcas dzīves problēmām un notikumiem. Pēdējos gados ļoti liela pakrišana ir Lieldienu rīta brokastīm un Pļaujas svētku sarīkojumiem Saulainē. Dāmu komiteja vienmēr bijusi atsaucīga arī dažādiem latviešu sabiedriskiem pasākumiem ārpus baznīcas, piemēram, dziesmu svētku rīkošanā. Draudzes padome un dāmu komiteja 1950. gadā: I. r. no kr.: A. Deics, R. Osītis-Andžāne, L. Lūsis, F. Dzērvīte, māc. A. Lūsis, A. Kazerovska, E. Buka, M. Vosveniece, ērģelniece A. Timermane-Ozola; II. r.: V. Timermanis, 0. Breņķis, J. Rolavs, K. Kazerovskis, E. Buka, K. Vītiņš, 0. Dzērvītis, J. Liepiņš. Otrā dāmu komitejas priekšniece bija S. Asmuse-Zaķe. Tad ilgus gadus dāmu komitejas priekšniece bija Līvija Jansone. No 1990. gada līdz 1998. gadam priekšnieces pienākumus pildīja Imanta Spēlīte. Tagad Dāmu komitejas priekšniece atkal ir Līvija Jansone. Pēdējos gados dāmu komitejā aktīvas ir bijušas ap 35 dāmas, bet atsevišķos gadījumos ir vēl arī citas palīdzes. Draudzes darba sekmēšanai un grūtdieņu atbalstam dāmu komitejas ziedoto līdzekļu summas sniedzas desmitos tūkstošu dolāru. Darbs, ko dāmu komiteja veic, ir darīts mīlestībā uz mūsu Pestītāju, mūsu luterāņu baznīcu un līdzcilvēkiem. Dāmu komitejas darbinieces vienmēr atzinušas, ka kalpošanas prieks ir skaistākais un tīrākais no visiem prieka veidiem, ko varam atrast pasaulē. Pirmā dāmu komitejas priekšniece Lidija Lūse stāsta par līdzekļu vākšanu: "Dāmu komiteja līdzekļus guva,rīkojot draudzes vakarus un Ziemsvētku tirdziņus. Draudzes vakari bija labi apmeklēti. Aicinājām latviešu māksliniekus, sarīkojumi bija par noteiktām temām. Šais vakaros apmeklētājiem bija iespēja satikties ar draugiem. Pirmo Ziemsvētku tirdziņu rīkojām 1950. gada decembŗa pirmajā sestdienā Koncorda ielas Sv. Jāņa angļu luterāņu baznīcas telpās, kas sākuma gados mūsu draudzei deva mājvietu. Gatavojām izšuvumus, iededzinājām latviešu rakstus uz koka karotēm, gādājām citas mantas. Nopelnījām 149 dolarus un 29 centus. Šai Ziemsvētku tirdziņā bijām nodomājušas pacienāt apmeklētājus ar desiņām un skābiem kāpostiem. Doma bija laba un piekrišana lieliska. Bet otrā dienā angļu draudze mums stingri pārmeta, ka baznīca esot odusi pēc kaut kā nenosakāma — ļoti nelabi. Domājām, ka skābi kāposti ir labi. Pēc tam gan mēs desiņas un skābus kāpostus šai baznīcā vairs negatavojām.” Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Svētdienas Skola //Tad atnesa bērniņus pie viņa, ka viņš tiem rokas uzlik-tu un Dievu lūgtu; bet mācekļi norāja tos. Bet Jēzus sadja: ,,Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība." Un viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes. Mateja ev. 19:13-15 // Mūsu draudzes svētdienas skola ir bijusi pamatu licēja latviešu skolai Toronto. Pirmā pulcēšanās notikusi 1949. gada novembrī, piedaloties 30 skolniekiem. Mācību programmā: latviešu valoda, Latvijas vēsture, ģeografija un ticības mācība. Mācības notika dievkalpojuma laikā Sv. Jāņa baznīcas sanāksmju telpās. Kā audzinātājas darbojās: B. Senkēviča, M. Matīsa, R. Skuja, T. Krūka, V. Vītola, M. Udrovska, I. Ķēniņa, A. Rostoka, G. Bāliņa, draudzes mācitājam pasniedzot ticības mācību. Svetdienas skola 1960 gadā. Sakot darbu Toronto latviešu biedrības sestdienas skolai, kuŗā iesaistījās arī draudzes skolas skolotāji, svētdienas skolas darbs apsīka; tikai reiz mēnesī notika bērnu dievkalpojumi. Vecāku ierosmē ar mācītāja, draudzes vadības atbalstu, kā arī ar dāmu komitejas apsolīto materiālo pabalstu, 1957. gada 8. septembrī svētdienas skola atsāka darbu, pirmajā svētdienā piesakoties 54 audzēkņiem. Šoreiz kā mācības viela tika paturēta tikai reliģija – kristīgā dzīves ziņa. Par audzinātājiem darbojās: E. Rūtenbacha, E. Gaiķe, H. Rūtīte, A. Dence, L. Aigara, I. Grava, M. Rozentāla, V. Lube, I. Gubiņa, A. Kurse, bet audzēkņu skaitam īsā laikā divkāršojoties, kā palīgus iesaistīja jauniešus: R. Brenci, R. Gibeti, J. Brantu, P. Lūsi un L. Kinstleri. Audzēkņu skaits ir bijis mainīgs. Tas turpināja pieaugt līdz 1968. gadam, kad tas sasniedza apmeram divi simti. Kopš ta laika audzēkņu skaits ir pastāvīgi samazinājies. Piecus gadus vēlāk, 1973. gadā, tas bija ap 80. Šai mācības gadā ir reģistrēti tikai 33 skolēni trīs līdz divpadsmit gadu vecumam. Tam par iemeslu ir vispār zināmie apstākļi: mazāk bērnu ģimenēs un jaukto laulību pieaugums, kuŗu bērni pa lielākai daļai nerunā latviski. Pirmā svētdienas skolas vadītāja Anna Kurse izsakas par svētdienas skolas un baznīcas apmeklēšanu: " 1957. gadā mums pieteicās tikai 54 bērni,. Tomēr nākamajā gadā svētdienas skolu iesākām arjau 94 bērniem. Pēc dažiem gadiem mums svētdienas skolā bija jau pāri par 200 bērnu. Tad vēl ģimenēm nebija tik lielas iespē-jas svētdienās braukt slēpot un citādi izk-laidēties. Apskatot agrāko gadu lielās svētdienas skolas fotografijas, redzam daudz pazīstamu seju. Daļa no viņiem tagad sabiedrībā ieņem atbildīgus amatus, bet, diemžēl, bazmcā viņus vairs neredzam. Cerams, ka viņi atkal nāks atpakaĻ" Arī skolotāju skaits ir bijis liels un mainīgs gadu tecējumā. Kopš skolas dibināšanas 1957. gadā līdz 1979. gadam to vadīja Anna Kurse, katru svētdienu braucot no 80 km (50 jūdžu) attālās Aivijas (Ivy) Saulaines tuvumā. Tad vienu gadu skolu vadīja G. Reinfelds, bet no 1980. līdz 1986. gadam Aina Kalniņa. Pēc tam svētdienas skolu vadīja Māris Lūsis. Kopš 1995. gada svētdienas skolu vada Daina Kalniņa. Ilgus gadus svētdienas skolā ir strādājusi K. Gāle, M. Āzis, J. Āzis, G. Reinfelds, H. Turkēvics un D. Parente. Tagad gandrīz visi svētdienas skolas skolotāji un skolotājas ir nākuši no bijušiem audzēkņiem. Tāpat vairāki svētdienas skolas audzēkņi ir kļuvuši par jaunatnes grupu vadītājiem. Ziemsvētkos un Lieldienās svētdienas skola ir gatavojusi reliģiska satura uzvedumus. Skola arī sagatavojusi slīdītēs Ziemsvētku un Lieldienu stāstus, kuŗiem tekstus skaņu lentē ierunājis archibīskaps, bet dziesmas iedziedājuši paši skolēni. Savās kolektēs svētdienas skola ir sakrājusi ievērojamas summas, kas novēlētas palīdzības darbam un ārmisijai. 11. un 18. novembŗa kolektes ziedotas PBLA Latvijas brīvības fondam. Ar ziedojumiem svētdienas skola piedalījusies Kritušo pieminekļa celšanā Saulainē un 1656 dolarus ziedojusi jauno ērģeļu iegādei. Par kolektes naudu sūtītas skaņu lentes neredzīgo kaŗa invalidu bibliotēkai Vācijā. To saturā ir 40 archibīskapa un 8 viesu mācītāju sprediķi un lūgšanas, kā arī 12 pilni dievkalpojumi. Tādā veidā paši jaunākie draudzes locekļi jau piedalās savas draudzes celšanā un svētdienas skolas mācības pārvērš labos darbos. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

About This is your About Page. It's a great opportunity to give a full background on who you are, what you do and what your website has to offer. Double click on the text box to start editing your content and make sure to add all the relevant details you want to share with site visitors. Mission This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors. Vision This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors.

Saulaines bērnu nometnes bildes “Saulaine” Summer Camp Summer Camp at “Saulaine” is a fun-filled experience for everyone! View some of the fun at Saulaine in the following photo galleries: See you at “Saulaine” – a fun place in the sun! For more information, visit the Saulaine website .

Special Worship Services During the year we celebrate several special worship services in which the Latvian community thanks God for His acts of grace and mercy in the history of the Latvian people and our community here in Toronto. On the first Sunday of March, the Latvian community remembers Major Oskars Kalpaks and all those who fought valiantly in 1918-1919 and sacrificed their lives to secure a free Latvia. The service is distinguished by the presence of members of Latvian fraternities and their colours, marking the special role of fraternity members in Kalpak’s battalion and the battles for Latvian freedom In celebration of our Latvian heritage, an ecumenical worship service is usually held as part of the Latvian Song Festival programme. On the 18th of November, Latvians throughout the world remember the proclamation of a free Latvia in 1919 and give thanks to God for the gift of freedom. During the years of brutal and illegal Soviet occupation of Latvia (1943-1993), this memorial service was often very solemn, remembering those who still suffered under communist rule. However, after Latvia regained her independence in 1993, the mood of our November 18th worship has been one of promise and celebration. On the Sunday closest to June 14th, St. John’s congregation remembers the thousands of innocent victims of Soviet communist oppression who were deported during the terrible year of 1941 and in subsequent terror campaigns during the illegal Soviet occupation of Latvia. The Fourth Sunday of Advent is an informal morning worship service of hymns and readings, followed by the decoration of the Christmas tree and the altar area. It is a service for the whole family with young and old participating in the fun – and enjoying carols around the grand piano in the church, the mulled wine, hot chocolate and traditional Christmas treats as well!

Christian Education at St. Joh n's Growing in Faith!

Garīgā vadība Clergy Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš Bijušie draudzes garīdznieki: / Former clergy Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis † Mācītājs / Rev. Arturs Briedis † Prāv. emer. / Dean emer. Ivars Gaide Diakone / Deacon Aina Avotiņa Prāv. emer. / Dean emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs Mācītāja / Rev. Dr. Anita Gaide Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš Pastor Girts Grietins was born in Latvia and grew up in Cesis, where as a young Christian he joined Cesis’ St. John's church. Later followed years of study in the Faculty of Theology (University of Latvia) and the Luther Academy. From 1997 – 2002 he started to serve in The Evangelical Lutheran Church of Latvia as an evangelist in Rubene. In 2002 he was ordained as a pastor and served in the Jaunjelgava, Daudzeva, Sece and Selpils congregations. In 2017 together with his wife Ilze and three children he moved to Toronto and began to serve at St. John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto. Pastor Girts is interested in Christian apologetics - the clarification and defence of faith against the challenges of our times. He has also been involved in translating theological books from English to Latvian. One of his inspirations in theology comes from the English author, scholar and apologist C. S. Lewis. Pastor Girts has translated Lewis’ popular books "Mere Christianity" and "The Great Divorce," as well as the American apologist’s and pastor’s Timothy Keller's books “Reason for God" and "Counterfeit Gods". These authors helped him to understand and experience the Christian faith. Pastor’s mottos: Ask, and it shall be given you; seek, and ye shall find; knock, and it will be opened. /Jesus/ “I believe in Christianity as I believe that the sun has risen: not only because I see it, but because by it I see everything else.” /C. S. Lewis/ Mācītājs Ģirts ir dzimis Latvijā un uzaudzis Cēsīs, kur arī kā jaunietis sāka apmeklēt Cēsu sv. Jāņa baznīcu. Vēlāk sekoja studiju gadi LU Teoloģijas fakultātē un Lutera Akadēmijā. Pirmā kalpošana draudzē kā evaņģēlistam bija no 1997. - 2002. gadam Rubenes draudzē.
 2002. gadā viņš tika ordinēts par mācītāju un līdz 2016. gadam kalpoja Jaunjelgavas, Daudzevas, Seces un Sēlpils draudzēs.
 2017. gadā kopā ar sievu Ilzi trīs bērniem pārceļas uz Toronto un sāk kalpot sv. Jāņa draudzē. 
Ģirtam interesē apoloģētika jeb kristīgās ticības skaidrošana un aizstāvēšana pret mūsu laika izaicinājumiem, kā arī mācītājs ir nodarbojies ar teoloģisku grāmatu tulkošanu. Latviski Ģ. Grietiņa tulkojumā iznākušas angļu rakstnieka K.S.Lūisa grāmatas - "Vienkārši kristietība" un "Svarīgā izšķiršanās", kā arī Timotija Kellera grāmatas “Kāpēc gan ticēt Dievam?” un “Viltus dievi”. Mācītāja moto: Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis † Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai. Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5) Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs / Rev. Arturs Briedis † Mācītājs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Māc. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Mācītājs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Mācītājs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Prāv. emer. / Dean emer. Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Diakone / Deacon Aina Avotiņa Dzīves gaitas iesākas Saldū, Latvijā 1926. gada 27. jūnijā. Pamatskolas un ģimnāzijas gadi arī vadīti turpat. Trimdas sākuma gadi vadīti Vācijā. Ieceļoju Anglijā un ieguvu reģistrētās medicīnas māsas tiesības. Pēc tam vēl papildināju studijas lai kļūtu par reģistrētu vecmāti (midwife), kā arī specializējos pāragri dzimušo zīdaiņu kopšanā. Pēc tam iesāku studijas anglikāņu „Mount Hermon Theological College” Londonā un 1956. gada nobeidzu ar uzslavu. Ņēmu kursus tropisko slimību ārstēšanā, jo sajūtu aicinājumu kalpot Dievam ārmisijā. No 1957. gada līdz 1965. gadam strādāju Tanzanijā, Āfrikas austrumu daļā ar internacionālo starpkonfesionālo misijas biedrību „African Inland Mission”. Vienu gadu vadīju pirmās palīdzības medicīnas staciju pie Viktorijas ezera. Pēc tam vadīju galveno misijas slimnīcu un izveidoju bērnu veselības klīnikas, kā arī vadīju lielo spitālīgo koloniju (ap 1,000 pers.). Līdztekus arī apmācīju vietējo personālu un sniedzu garīgo aprūpi, jo biju iemācījusies vietējo valodu – Kiswahili. Dzīves un darba apstākļi Tanzanijā bija primitīvi, bet bija prieks palīdzēt līdzcilvēkiem. Toronto ieceļoju 1965. gada beigās. Nobeidzu slimnīcas administrācijas kursus Toronto universitātē un 24 gadus nostrādāju Toronto „Wellsely” slimnīcā kā direktore/vadītāja visās nozarēs ( Director Evening/Night Hospital Services). Blakus maizes darbam apmeklēju LELBA’s Teoloģijas Kursus 5 gadus un tiku ordinēta par evanģelisti/diakoni 1985. gada 8. novembrī Sv. Jāņa draudzē Toronto. Sv. Jāņa draudzē vadu aprūpes darbu, palīdzu draudzes mācītājam, darbojos draudzes padomē un dāmu komitejā, ko-ordinē sadarbību ar 6 māsu draudzēm Latvijā (Skrunda, Tērveti, Lipaiķiem, Rūjienu, Mazsalacu, Umurgu) un esmu šis draudzes vairākas reizes apmeklējusi. 6 gadus arī biju LELBA Kanadas apgabala dāmu komitejas referente. Ekumeniskā darbā esmu bijusi vietējās sadarbības grupas „Churches on-the-Hill” sieviešu „World Day of Prayer” rīcības komitejā. Jau 10 gadus esmu bijusi Londonas (Ontario) Trīsvienības draudzes garīgās dzīves vadītāja un darbojos arī Sv. Katrīnas (St. Catherines, Ontario) draudzē. Esmu publicējusi rakstus „Ceļa Biedrī”, lasījusi referātus par reliģiskiem gan arī literāriem tematiem latviešu sabiedrībā, vadījusi svētbrīžus kā skolās tā arī vietējo latviešu organizāciju sarīkojumos. Esmu arī vadījusi dievkalpojumus citās LELBA’s Kanadas apgabala draudzēs atvietojot mācītājus. Teoloģisku izglītību esmu turpinājusi ar vairākiem kursiem un lekcijām. Deacon Aina Avotiņš was born in Saldu, Latvia on June 27th, 1926, where she also attended primary and secondary school. During World War II, she fled to Germany and later emigrated to Great Britain, where she completed her studies to become a Registered Nurse. She also completed courses to be a registered midwife and later specialized in premature infant care. Aina Avotiņš then began studies at Mount Hermon Theological College of the Anglican Church and graduated with honours in 1956. She also took courses in tropical disease treatment, because she felt God’s call to work in foreign missions. From 1957 to 1965 Aina Avotiņš worked in Tanzania with the international inter-denominational African Inland Mission. For one year she directed the first aid station at Lake Victoria, after which she was director of the principal mission hospital, where she developed a children’s health clinic and also administered the large leper hospital of about one thousand patients. In addition to her administrative duties, Aina Avotiņš also taught her skills to the local staff and, because she had learned the indigenous Kiswahili language, was able to give pastoral care to patients and staff alike. Aina said that “my life and work conditions there were very primitive, but it was a joy to help other people!” In 1965 Aina emigrated to Toronto and completed hospital administration courses at the University of Toronto. She then began her 24 years of service at Toronto’s Wellsley Hospital as Director of Evening/Night Hospital services. Aina also attended the Theological Courses of the Latvian Evangelical Lutheran Church and was ordained as Deacon on November 8th, 1985 at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto. At St. John’s, Aina directed pastoral visitation, assisted the minister in worship, served on the church Council and Ladies Auxiliary committee and directed our Sister congregation program, expanding it to include six congregations ( Umurga, Skrunda, Lipaiķu, Mazsalaca, Tērvete, Rūjiene) in Latvia. Aina has made many visits to all of these congregations and strengthened our friendship with them. Aina Avotiņš has published many articles in Ceļa Biedrs, a journal of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, as well as presented numerous lectures on religious and literary topics at various Latvian community organisations. In the Canadian district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, Aina was co-ordinator of the Ladies’ Auxiliaries and has been supply pastor on numerous occasions, most frequently in St. Catherines. In addition to her duties at St. John’s, since 1996 Aina Avotiņš has had pastoral charge of Trinity Latvian Lutheran Congregation in London (ON). Prāv. emer. / Dean emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs PERSONĀLI DATI Dzimšanas datums: 1945. gada 21. janvārī Dzimšanas vieta: Freiberg (i. Sachsen), Vācijā Kristīts: 1945. gada 4. martā Iesvētīts: 1962. gada 10.jūnijā Lakewood un New Brunswick latviešu ev.- lut. Draudzē (New Jersey, ASV) Ordinēts: 1976. gada 8. augustā (Latvijas ev.-lut. Baznīca Trimdā) Vecāki: tēvs: Māc. Žanis Kristbergs †; māte: Tekla Alise Kristbergs † Ģimenes stāvoklis: precējies 1989. gada 26. augustā (Lilita Irene Strīpnieks,B.A.,M.L.S., M.P.A.) Pavalstniecība: ASV IZGLĪTĪBA 2007 – Th.D. (Doctor of Theology) kandidāts, (Theological / Interdisciplinary Studies) Trinity College in The University of Toronto 1996 – D.Min., (Doctor of Ministry) Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ Disertācija: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry” Šīs analīzes socioloģijas teorija proponē, ka, trimdas laikā diferenciācijai starp latviešiem un mītnes zemes kultūrām samazinoties, diferenciācija ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu (bijušo trimdinieku) starpā pieaug. Latviešu luterāņu baznīcas uzdevums trimdas sākumā bija minimalizēt starplatvisku diferenciāciju un maksimalizēt diferenciāciju starp latviešu tautu un mītnes zemes kultūru. Tagad, teoloģisko mandātu un vietējās asimilācijas dēļ, latviešu luterāņu baznīcas uzdevums ir mainījies: tā nekalpo tikai latviešu tautas kopībai, bet arī vietējai draudzei, ar tās atšķirīgām vietējām kulturālām un valodas prasībām. 1976 – M.Div. (Master of Divinity), Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ 1971 – M.A. (Vēsturē), University of Maine, Orono, ME Tēze: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance” Vairākas problēmas saistītas ar Anabaptistu historiografiju tika analizētas, sevišķi tās saistītas ar Ernst Troeltsch „sektu teoriju”, teoloģiskiem pamatojumiem Anabaptistu politiskai teorijai, un Anabaptistu saistību ar 16.g.s. humānistu kustību. 1969 – B.A. (Vēsturē), Monmouth College, West Long Branch, NJ Bakalaura tēze: “The Heretics of Roland Bainton” VOKĀCIJAS AMATI LELBāL 1995-2004 – Prāvests, LELBA Kanadas apgabalā 1985 – Draudzes mācītājs, Sv. Jāņa ev. – lut. latviešu draudze Toronto 1979-1985 – Mācītājs Latviešu ev. – lut. draudzēs Minsterē and Bielefeldē (Vācijā). Amata pienākumi ieskatīja 15 ticības mācības stundas nedēļā Minsteres latviešu ģimnāzijā. CITI LELBA / LELBāL AMATI 1995–2004 – LELBāL Baznīcas Virsvaldes loceklis 1997-2004 – LELBA teoloģijas nozares vadītājs 1997-2004 – Teoloģijas Institūtes direktors 1997-2004 – LELBāL Rītdiena fonda looceklis 1987–1997 – LELBāL Teoloģijas Institūta rīcības komitejas loceklis 1987–1995 – LELBA Baznīcas mūzikas un liturģijas komisijas vadītājs 1987–1995 – Dziesmu grāmatas emendācijas komisijas priekšsēdis 1979–1984 – Redaktors, “Pie Svētavota” (LELBāL Vācijas apgabala garīgais laikraksts) AKADEMISKI DARBI 1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung,(Jaunās Derības tekstu pētniecības institūts),Münster universitātē, Vācijā akademische Mittarbeiter / akadēmisks līdzstrādnieks (Līdzstrādnieks vairākos Jaunās Derības tekstu pētniecības akadēmiskos izdevumos un projektos.) 1974-1975 – Princeton Theological Seminary, (Semināra profesionālu studiju komiteju loceklis) 1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science) (Profesoru asistents) PERSONĪGAS INTERESES Sporta paukošana ( Salle Santelli (NY), Fechterschaft Warendorf (Vācijā), Minsteres universitātes paukošansas klubs, Toronto universitātes paukošanas klubs, u.c.; Dārzniecība; Mušiņu makšķerēšana; Golfs (14 handicap!); Mūzika – dzied Sv. Jāņa draudzes Vokālā ansamblī, neveikls harpsichord spēlētājs, opera, jazz un vecu mūzikas entuziasts; Lasa daudz kriminālu un vēstures temata romānus ECCLESIASTICAL EMPLOYMENT AND CALL July 1985-2015 – Senior Pastor, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto 1979-1985 – Pastor Latvian Lutheran Congregations of Münster and Bielefeld (Germany) religious studies teacher, Lettisches Gymnasium Münster (In 1978, the pastoral charge of the congregation in Münster was amended to include 15 hours of instruction at the Lettisches Gymnasium.) 1975-1976 Student Assistant, Lutheran Church of the Messiah (Missouri Synod English district), Princeton, N.J. ELECTED AND APPOINTED ECCLESIASTICAL OFFICES 1995-2004 – Dean of the Canadian Conference, Latvian Evangelical Lutheran Church in America administrative head of the Latvian Lutheran Church congregations, pastors and ordained deacons in Canada (17 congregations; 11 pastors, 3 deacons in 5 provinces); co-ordinate regional pastoral care; co-ordinate Latvian congregational life and policy with the Evangelical Lutheran Church in Canada; represent The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad at ecumenical occasions and discussions. As Dean, ex officio member of the Executive Committee of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, the governing body for Latvian Lutheran congregations in Europe, South America, North America, and Australia. 1995 – President of the Canadian registered charity of the Latvian Lutheran Church which administers a capital fund of c. $1.0 million CAN with an annual disbursement of c. $75- 85,000 CAN. - 1996* – Member of the Executive Council, Latvian Evangelical Lutheran Church in America, a synod of Latvian Lutheran congregations in North and South America and a constituent part of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad. 1987-1995 Chairperson, Commission for Liturgy and Music (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) 1987-1995 Editor, Dziesmu Grāmata, the new hymnal and service book of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad and The Evangelical Lutheran Church of Latvia. 1979-1984 Editor, “Pie Svētavota” (“At the Wellspring”), a quarterly journal of church life published by the German district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile. ECUMENICAL MINISTRY 2001-2003 – Chairperson, “Churches on-the-Hill” 1995 – Member of the “Churches-on-the-Hill” community of nine congregations (2 United Church, 2 Anglican, 2 Roman Catholic, 1 Presbyterian, 1 Baptist, 1 Lutheran) in the Forest Hill area of Toronto. This association of churches organises frequent community ecumenical worship services and other events and supports and hosts various ministries (Out of the Cold, Food Bank, Community centres, etc.). 1978-1985 Participated in various ecumenical projects and ministries of the Arbeitskreis christliche Kirchen in Münster/W. (Germany); Founding member of the Förderkries für Kirchenmusik, a foundation for the advancement and support of sacred music in Münster/W. OTHER COMMUNITY POSITIONS 1988-1991 Board of Directors “Kristus Dārzs”, Latvian Senior Citizens’ and Nursing Home (Woodbridge, ON) 1992 – Executive Council, Latvian National Federation in Canada 1984 Vice-Chair, Organising Committee First Global Latvian Cultural and Song Festival, Münster (Germany). The 8 day Festival hosted over 7,000 singers, folk-dancers, musicians, theatre groups and other participants in a celebration of Latvian culture. PERSONAL DATA Date of birth: January 21, 1945 Place of birth: Freiberg (i.Sachsen) Germany Baptised: March 4, 1945 Confirmed: June 10, 1962 (Latvian Evangelical Lutheran Church of Lakewood and New Brunswick, NJ) Ordained: August 8, 1976 (Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile) Parents: Rev. Žanis Kristbergs (deceased); Tekla Alise Kristbergs (deceased) Marital status: married (August 26, 1989) to Lilita Irene Stripnieks, B.A., M.L.S., M.P.A. PERSONAL INTERESTS Reading: histories, detective novels. Favortie authors: P.D. James, Arturo Perez-Reverte, Henning Mankel, John Le Carre. Music: sing with church chamber choir; rebuild my harpsichord; listen to jazz, baroque music, and opera. Fly fishing Gardening Cooking (Awarded “Best in class – yeast breads” and “Best in Show” at the Ocean County (NJ) Fair, 1981. Sports: former competative fencer: member of Salle Santelli (New York), fencing club of The University of Münster (Westf.), Fechterschaft Warendorf (fencing club of the German national pentathalon team); golf rowing (Argonaut Rowing Club) 1987-1990 CHURCH AFFILIATION Evangelical Lutheran Church in Canada (Eastern Synod) The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad EDUCATION 2007 – Th.D. (Doctor of Theology- Interdisciplinary Studies) studies at Trinity College (University of Toronto) Faculty of Divinity 1996 – D.Min., Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ Dissertation: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry” The dissertation examines how societies build, maintain, and preserve their cultural boundaries to establish, protect and preserve their own identity and differentiate themselves from other cultures. The example of the Latvian Lutheran Church, particularly its history since 1945, was used as a case study. Biblical models of exile were used as potential models for the development of contemporary church and congregational identity. 1978-1984 – Westfälische Wilhelms Universität (Münster, Germany) Promotion ohne Abschlussprüfung course of study; Proposed dissertation: “Jakob Böhme and 17th century English radical movements” 1976 – M.Div., Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ 1971 – M.A. (History), University of Maine, Orono, ME Thesis: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance” The thesis examined the historiography of the Anabaptist movement, particularly the problems related to sect theory, the theological basis of political theory, and the relationship of Anabaptist to the Humanist movement. 1969 – B.A. (History), Monmouth College, West Long Branch, NJ Senior project: “The Heretics of Roland Bainton” ACADEMIC POSITIONS 1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung, (Institute for New Testament Textual Research), Münster, Germany Staff Member / akademische Mittarbeiter Participated in the following projects and publications: prepared English apparatus for The Greek-English New Testament read and prepared proofs for 26th edition of the Nestle-Aland Greek New Testament text revised Schmoller Handkonkordanz prepared initial revision project of Bauer-Arndt-Gingrich lexicon revised apparatus for Synopsis of the Four Gospels 1974-1975 – Princeton Theological Seminary, Professional Studies Committee member 1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science) Undergraduate Assistant. GRANTS AND RESEARCH 2002 – “Aid Association for Lutherans” (now called “Thrivent”) grant of $10,000(US)for the study of “Liturgical needs in a bi- and multi-lingual ethnic heritage church”. The major part of this project dealt with the theological and sociological basis for the incorporation and use of non-Latvian languages in the worship and societal life of Latvian congregations outside of Latvia. RECENTLY GIVEN LECTURES AND WORKSHOPS September, 2004 – Latvian State Archive in Rīga, Latvia (Latvijas Valsts archīvs) Conference: “Exile, culture and national identity” . Presented paper: “Differentiation and Identity” June, 2004 – Chair, Religion section – Association for the Advancement of Baltic Studies , 19th Conference on Baltic Studies (University of Toronto). November, 2002 – Daugavpils University (Latvia): International Conference on “Emmigration and Culture” 2 lectures (Daugavpils Universitāte, starptautiska konferencē “Emigrācija un kultūra” referāti) Victor Turner’s theories of liminality and communitas and their application to the Latvian Lutheran Church in exile. Identity problems and challenges of the Latvian Lutheran church outside of Latvia. November, 2001 – The Evangelical Lutheran Church of Canada, (Eastern Synod) Synod Council workshop: “The dynamics of ethnic churches and congregations” June, 2000 – The American Association of Baltic Studies Annual Convention (Georgetown University, Washington, D.C.); “Changes in models of ministry in the Latvian Lutheran Church: challenges for ethnic ministry” April, 1999 – The Latvian Evangelical Lutheran Church in America and The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad Executive committee, (Toronto) Leadership workshop: “The theological challenges of our history: models and dynamics for the future of the Latvian Lutheran Church Abroad.” November, 1998 – Evangelical Lutheran Church in America Pastors Convocation of the New Jersey Synod, Lectures: The immigrant experience and the church Ethnic churches as models for mainline churches August, 1997 – Conference of lay workers and pastors in Bonn/Annaberg (Germany); Lectured and conducted workshops on ethnic church dynamics and the Latvian Lutheran Church EDUCATIONAL POSITIONS IN CHURCH 1997-2004 – Director, Institute of Theology, (A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad) The Institute of Theology gives a Latvian context to theological studies; provides a supplementary studies program for candidates for ordination in The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad; prepares candidates for the ordained deaconate; trains lay workers and administrators; provides a forum for Latvian clergy to discuss issues of mutual interest. invites lecturers from Seminaries and Schools of Theology from Canada, the United States, and Europe. Institute participants come from Canada, The United States, Germany, Great Britain, Sweden, Australia, Argentina, Brazil, and Latvia. The number of participants for various programs has ranged from 20 to 125. From 1997 to 2001, the Institute was been held at Emmanuel College (Victoria University) in the University of Toronto. 1997-2004 – Chairperson, Commission for Theological Studies (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) Responsibilities: supervise study programs for students of theology supervise study programs for deaconate candidates ex officio member of ordination examining committees 1987–1997 – Member, Organisational Committee Institute of Theology, (A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad). Mācītāja / Rev. Dr. Anita Gaide Ērģelniece Anita Gaide (Rundāne) beigusi Toronto Karālisko konservatoriju ar zelta medālu ērģeļu spēlē, iegūstot ARCT un ARCCO diplomus. Studijas turpinājusi Parīzē pie Jean Langalie un André Isoir, kur arī ieguvusi Schola Cantorum virtuozitātes diplomu. Spēlējusi pasaules slavenās katedrālēs un koncertzālēs kā: Ķelnes Domā, Sv. Pāvila katedrālē un Karāliskā Alberta aulā Londonā; Klīvlandes un Otavas katedrālēs, Sidnejas Opernamā, Rīgas Domā. Piedalījusies 20 latviešu dziesmu svētkos Ziemeļamerikā un Eiropā, daudzos koncertos, kā arī gandrīz visās Ērģeļu dienās. Trīs reizes bijusi to atbildīgā rīkotāja. Spēlējusi "CBC Organists in Recital" raidījuma sērijā. Viņas vārds ir bijis atrodams Who’s Who in Music. Kopš agrās jaunības, apmēram 45 gadus, Anita ir bijusi patstāvīga ērģelniece dažādās baznīcās Toronto, Kanādā un Holandē. Kopš 1981. gada viņa ir ērģelniece Sv. Jāņa latviešu draudzē Toronto. Blakus mūzikālai izglītībai un profesionālai darbībai Anita Gaide ir ieguvusi 6 akadēmiskus grādus: bakalaura un maģistra grādus angļu un latīņu valodās. Viņa ir strādājusi kā skolotāja un akadēmiskā padomdevēja kopš 1981. gada. Ir korporācijas Spīdola locekle. 1993. gadā viņa ieguva maģistra grādu M.Div.) teoloģijā, bet 2003. gadā pabeidza teoloģijas doktora (Th.D) studijas un aizstāvēja savu disertāciju. Viņu ordinēja par luterāņu mācītāju 1995. gadā. Kā mācītāja viņa strādā Sv. Jāņa un Austrumu draudzēs Toronto, īpaši palīdzot aprūpes darbā. Tāpat ilgus gadus palīdz Kristus Dārzā. Organist Anita Gaide (Rundane) graduated from the Royal Conservatory of Music in Toronto with a gold medal in organ performance, where she also compelted her ARCT and ARCCO diplomas. She continued her studies in Paris with Jean Langalie and André Isoir, where she also received the Schola Cantorum virtuoso diploma. She has performed in some of the world’s most famous cathedrals: Cologne Cathedral in Germany; St. Paul’s Cathedral and Royal Albert Hall in London, England; the Cathedrals in Cleveland and Ottawa, the Sidney Opera House, and Riga’s Dome Cathedral. She has also participated in 20 Latvian Song Festivals in North America and Europe, in many concerts, as well as in most of the Latvian Organ Festivals. On three occasions, she was the Artistic Director of these festivals. She has performed on the CBC Organists in Recital broadcast series. Her name has appeared in the Who’s Who in Music. From a very young age (approx. 45 years), Anita has held longstanding positions with various churches in Toronto and Holland. Since 1981, she has been the organist at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto. Alongside her musical education and professional experience, Anita Gaide has also compelted 6 academic degrees: Bachelor’s and Master’s degrees in English and Latin. She has worked as a teacher and academic counsellor since 1981 and is a member of the Latvian sorority Spidola. In 1993, she earned her Master’s degree (M.Div.) in theology and in 2003 completed her doctoral studies (Th.D.) and defended her dissertation. She was ordained as a Lutheran minister in 1995. As a minister, she presently works for St. John’s Latvian Lutheran Church and East Toronto Latvian Lutheran Congregation based in St. Barnabas Church in Toronto, where she is particularly involved in their outreach programs for people in need. She has also worked for many years with the Latvian long-term care facility „Kristus Darzs”.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Mūsu draudzes vēsture History of Our Church Mūsu draudzes vēstures teksts ir ņemts no draudzes 50 gadu pastāvēšanas izdevuma, „Tie, kas strāda Kristus vārdā”. Lai vieglāk būtu apskatīt mūsu draudzes vēsturi tīkla formātā, tā ir sadalīta par atseviš ķiem interešu tēmatiem. This resumé of the history of St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Congregation is excerpted 1998 from the booklet authored by Jānis Mezaks : A retrospective of 50 years (in the life) of the congregation [Mežaks, Jānis ATSKATS UZ DRAUDZES PIECDESMIT GADIEM] DRAUDZES DIBINĀŠANA UN „MĀJVIETAS” Sv. Jāņa ev.-lut. draudze Toronto ir pirmā latviešu draudze Kanadā, ko dibinājuši latvieši šai zemē pēc Otrā pasaules kaŗa. 1948. gada rudenī Toronto un tās tuvākajā apkārtnē darbu un apmešanās vietu bija atraduši jau vairāki simti latviešu. Arī svešumā viņi vēlējās turēties kopā un Dievu lūgt savā mātes valodā. Pirmais Dievkalpojums mācītāja Ādolfa Gaudiņa vadībā Toronto notika 1948. gada 18. novembrī Sv. Jāņa baznīcā, 274 Concord Avenue, piedaloties ap 200 Dievlūdzējiem. Tad arī radusies doma par latviešu draudzes dibināšanu. Draudzes dibināšanas sapulce ar 51 dalībnieku notika Sv. Jāņa baznīcā 1948. gada 12. decembri. Daži no sapulces dalībniekiem nemaz nav bijuši luterāņi, bet, ņemot vērā īpatnējos apstākļus, viņi nacionālo piederību stādījuši pāri konfesionālai piederībai. Sapulces dalībnieki nolēma dibināt latviešu luterāņu draudzi, izvēloties tai Sv. Jāņa vārdu. Draudzes dibināšanu sirsnīgi atbalstīja arī Toronto kanadiešu Sv. Jāņa draudzes mācītājs Ernests Hāns. No četriem kandidātiem mācītāja amatam ar 50 balsīm izraudzīja Arnoldu Lūsi, kas tad vēl atradās Vacijā. Izraudzīja arī pirmo draudzes valdi: Oskars Dzērvītis – priekšnieks, Osvalds Breņķis -priekšnieka vietnieks, Fridrichs Freibergs -sekretārs, Kārlis Vītiņš – kasieris un Elza Koks-Skuja – valdes locekle. Pirmajos gados draudze saņēma materiālu atbalstu no luterāņu Misuri sinodes, kā arī dievkalpojumi notika tai piederošos dievnamos -Sv. Jāņa baznīcā un Sv. Trīsvienības baznīcā. Kaut arī Misuri sinodes vadība vairākkārt aicināja mūsu draudzi iestāties šai sinodē, draudze to nedarīja, uzturot ar sinodi tikai kristīgas draudzības attieksmes. Mācītāja Arnolda Lūša pirmais Dievkalpojums notika 1949. gada 28. augustā Sv. Jāņa baznica. Pārpildītajā baznīcā starp vairāk kā 400 Dievlūdzējiem bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R.N. Braisons ar kundzi. Mācītāja un draudzes padomes amatā ievešana notika tā paša gada 11. septembrī. Sākās ražena darba posms. Piecdesmit gados Toronto Sv. Jāņa ev.- lut. latviešu draudze ir izaugusi par ievērojamu Kristiešu kopību. Draudzei augot, arvien kuplāk sazarojies tās darbības lauks. FOUNDING OF THE CONGREGATION AND WORSHIP The first worship service of the congregation took place in St. John’s Lutheran Church, 274 Concord Avenue, Toronto on November 18 1948 with the Reverand Adolfs Gaudins leading the service (simultaneously marking the 30th anniversary of the Declaration of Independence of Latvia). Of the several hundred Latvians who had chosen the Toronto area for their new home, two hundred attended the service and the idea was broached for the founding of a congregation for Latvian-speaking immigrants to Canada. By December 12, 1948, area Latvians had founded the first Latvian congregation in Canada with the support of Reverend Ernest Hahn of St. John’s Lutheran Church. The new congregation chose the name Sv. Jāņa ev.-lut. Draudze (St. John’s Evangelical Lutheran (Latvian) Congregation). Of four candidates for pastor of the new congregation, Arnolds Lusis, who, at the time, was still in a displaced persons’ camp in Germany, was chosen. On this occasion, the first council was also elected under the leadership of Oskars Dzervitis. Pastor Lusis’s first worship service took place on August 28, 1949 with R.N Bryson, the consul of Latvia in Canada and 400 worshippers in attendance. Rev. Lusis’s investiture took place on September 11 of that year. With the material support of the Missouri Synod of the Lutheran Church, the congregation was able to hold services in two of its member churches: St. John’s and Trinity Church on Sherbourne Avenue for many years. During the 1950s and 1960s, the congregation enjoyed vibrant growth with the addition of many working groups: Sunday School, Women’s Auxiliary, the Good Samaritan group, choir, youth group and ‘Saulaine’ the country retreat and children’s summer camp. Soon the idea of finding a permanent home for the growing congregation was broached. Konkorda ielas baznīcas iekšskats latviešu laulību laikā. Congregation's first home Draudzes pirmā mājvieta – Sv. Jāņa ev.-lut. baznīca, 274 Concord Avenue, Toronto Sv. Trīsvienības ev.-lut. baznīca – 619 Sherbourne St., Toronto – iekšskats plkv. Oskara Kalpaka piemiņas dievkalpojuma laikā. Par draudzes dibināšanas sapulci stāsta Līvija Jansone: “tagadējo draudzes priekšnieku – J.M.). Kārlim nemaz nepatika tā doma, ka jāatstāj ratiņi un jāiet iekšā. To viņš parādīja, skaļi protestēdams. Toreiz bija citādāki laiki nekā tagad; tad bērnus patika labāk redzēt, ne dzirdēt. Radās problēma —ko darīt? Ar viru norunāļām, ka viņš ies iekšā parakstīties, bet es ar Kārli palikšu ārā pagaidīt. Ja nebus pietiekams skaits parakstu, tad vīrs paliks pie Kārļa, un es iešu iekšā paraksfities. Bet tad vīrs nāca ārā un teica, ka viss ir kārtībā.” L ai vieglāk būtu apskatīt mūsu draudzes vēsturi tīkla formātā, tā ir sadalīta par atseviš ķiem interešu tēmatiem. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Svetdienas Skola Dāmu komitejas vēsture Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dievnama Celšana Savs Dievnams vienmēr ir bijis viens no svarīgākiem priekšnoteikumiem rosīgai draudzes dzīvei. Ar dziļu pateicību pieminam mums doto iespēju sākuma gados Dievkalpojumus noturēt Konkorda ielas Sv. Jāņa baznīcā un vēlāk Trīsvienības baznīcā. Tomēr viss tas bija saistīts ar lieliem ierobežojumiem. Gūtā pieredze draudzes darbiniekus pārliecināja, ka vienīgais atrisinājums telpu jautājumam var būt – sava Dievnama iegāde. Šai sakarībā draudzes locekļu pilnsapulce 1956. gadā nolēma, ka katram draudzes loceklim jāmaksā 50 centus mēnesī Dievnama iegādes fondā. Uzzini vairāk Building the Church Although the congregation was grateful for the use of St. John’s Church on Concord and Trinity Church on Sherbourne, services there presented certain limitations, such as the need for afternoon services. As early as 1956, the council recognized the need for the congregation to have its own church building and thus passed motion that each member of the congregation make a monthly donation of 50 cents toward the acquisition of our own ‘home’.... Learn More The full history of St. John's Latvian Lutheran Church is available in Latvian. Mūsu draudzes vēsture ir bagāta ar daudziem panākumiem! Lūdzu palasiet draudzes vēsturi ar skatu, ja Jūs esat Sv. Jāņa draudzes loce klis, kad tā arī ir Jūsu vēsture, jo Jūs esat viņā piedalījušies, un kuplinājuši viņas bagātību! Ja kāds var vairāk ko apskaidrot vai paplašināt par kādu draudzes dzīves notikumu, lūdzu sazinaties ar Dainas Kalniņas caur baznīcas biroju. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Draudzes padom e Draudzes padom e un valde // Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzejis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit manā vārdā, Viņš jums dos. Jāņa ev. 15:16 // Padome ir draudzes izpildu orgāns, kuŗu ievēl draudzes pilnsapulce. Padomē balstiesības bauda arī draudzes mācītājs un dāmu komitejas priekšniece. Padome no sava vidus ievēl draudzes priekšnieku, divus viņa vietniekus, kasieri un sekretāru. Šīs amatpersonas ir draudzes valde. Draudzes padome un valde ir atbildīgas kā par draudzes garīgo, tā materiālo labklājību. Tas prasa ļoti lielu brīvprātīgu darbu, ko šie draudzes locekļi ar kristīgas kalpošanas prieku sekmīgi ir veikuši gadiem ilgi. Pirmais draudzes priekšnieks bija Oskars Dzērvītis. Pēc viņa par draudzes priekšnieku nāca Alfreds Vanags, tad Žanis Rūtenbachs. Tad draudzes priekšnieks 26 gadus bija Jānis Koncis. Kopš 1995. gada priekšnieka pienākumus pilda Kārlis Jansons. Draudzes darbam sazarojoties un pieaugot, padomes locekļu skaits vairākas reizes ticis palielināts. Pašlaik padomē ir 24 locekļi. Padomei caurmērā ir 8 sēdes gadā, bet valdei vēl papildus 5. Īpašu uzdevumu veikšanai ir vairākas komitejas, piemēram, finanču. No padomes locekļu vidus izrauga arī Saulaines pārvaldi. Bez dievnama un Saulaines, draudzei piederēja arī draudzes nams, kur pa laikam atradās mācītāja dzīvoklis. Pirmo draudzes namu iegādājās 1956. gadā un tas atradās 50 Dewson ielā. Šo namu pārdeva 1967. gadā, iegūtos līdzekļus izlietojot dievnama celšanas parāda dzēšanai. 1973. gadā nopirka jaunu draudzes namu 12 Worthington kresentā. Šis nams tagad ir pārdots. Draudzes padom es priekšnieki Pirmais draudzes priekšnieks Oskars Dzērvītis † 1948. – 1953. Draudzes priekšnieks Žanis Rūtenbachs † 1957. – 1969. Draudzes priekšnieks Alfrēds Vanags † 1954. – 1957. Draudzes priekšnieks Jānis Koncis † 1970. – 1995. Draudzes priekšnieks Kārlis Jansons 1995. – 2001. Draudzes priekšnieks Visvaldis Golde 2001. – 2006. KĀ BIŠU STROPĀ Dzīvojamā istaba mājas lejas stāvā, kuŗu mēs tai laikā apdzīvojām 50 Dewson ielā, Toronto – bija arī tēva darba istaba un draudzes kanceleja. Augšas stāvā dzīvoja igauņu mācītājs ar savu ģimeni. Pie tēva cilvēki nāca kārtot savas lietas gan rītā, dienā, gan vakarā, lūdzot palīdžību ģimenes problēmās, vai sakarā ar laulībām, kristībām, bērēm, jubilejām, meklējot dažādas apliecības, lūdzot palīdzību piederīgo izsaukšanai no Vācijas uz Kanadu. Vienmēr sveši cilvēki nāca un gāja. Pat ap divdesmit vīru lielās draudzes padomes sēdes notika mūsu mājā. Neatceros, vai tai laikā padomē būtu bijušas arī sievietes. Daudzi no šiem vīriem smēķēja un, sēdei ilgstot, gaiss mazajā guļamistabiņā gaiteņa otrā gala, kur es ar braļiem Pēteri un Jāni gulējām, bija krietni piedūmots. Daži no vīriem pat kūpināja cigārus, kuŗu smaka vēl nākamajā dienā bija krietni jūtama. Reizēm tai pašā vakarā notika arī draudzes dāmu komitejas sēde, jo mana māte bija komitejas vadītāja . Tad mazajā ēdamistabā, otrpus gaitenim no mūsu guļamistabas, dāmas sprieda savu spriežamo. Atceros, ka mēģināju gulēt, klausoties viņu runās un smieklos. Māris Lūsis Draudzes padom es Draudzes padome 1958. gada: 1 r. no kr.: A. Dobelis, J.Liepiņš, J. Ezergailis, K. Kazerovskis, māc. A. Lūsis, Ž. Rutenbachs, V. Burkēvics, K. Vitiņš, II r. J. Koncis, K. Tannis, 0. Breņķis, Ē. Buka, V. Uiska, J. Beitiņš, J. Liepiņš, J. Rolavs, M. Treiguts, E. Laukagals, A. Atteka; III r. E. Groskaufmanis, Ž. Kursis, J. Puļķis, J. Skrastiņš, J. Jansons. Draudzes padome 1998. gadā: 1 r. no kr.: K. Radziņš, A. Brencis, L. Jansone, prāv. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. pr. K. Jansons, J. Koncis, V. Grasmanis; II r. no kr.: I. Ezergaile, V. Neiburgs, H. Skrastiņš, N. Goba, K. Vasarājs, G. Reinfelds, V. Ezers, U. Lote, A. Liepiņš, M. Lūsis. Iztrūkst: māc. A. Gaide un daži padomes un revīzijas kom. locekļi. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Saulaine //Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis, kas gan ir cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko? Ps. 8:4-5// Pat ārpus Kanadas robežām latviešiem ir pazīstams Saulaines vārds. Tuvi un tāli ciemiņi, mazi un lieli ir priecājušies par Saulaines skaisto dabu, tās mieru un klusumu. Notavasagas krastos, ielejā, kuŗu no pārējās apkārtnes norobežo mežu ieloki, izveidots latviešu ciemats. Te jau 46 gadus diendienā skan latviešu valoda, te esam atraduši mieru, atpūtu un prieku, te varam audzināt bērnus latviskumā. Toronto Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudze bija pirmā visā pasaulē, kas trimdā ieguva savu lauku īpašumu. Trimdinieki gandrīz visi ir apmetušies pilsētās, bet mūsu saites ar lauku dzīvi arvien vēl ir stipras. Tikai lauku klusumā un dabas skaistumā rodams miers un dvēseles līdzsvars. Bet vēl vairāk lauku veselīgie dzīves apstākļi nepieciešami pilsētas bērniem. Sv. lāņa draudze saprata vasaras nometnes lielo nozīmi arī latviskajā audzinašanā. Kad tā ar bij. Latvijas ģenerālkonsula R. Braisona starpniecību saņēma no Noksas (Knox) presbiteriāņu baznīcas piedāvājumu pirkt šo lauku ipašumu, draudze saprata tā nozīmi un izmantošanas iespējas. Tādēļ lēmums pirkt Saulaini bija vienbalsīgs, un 1952. gada 6. jūlijā to iesvētīja un nodeva draudzes un visas latviešu sabiedribas lietošanā. 1952. gada pavasarī draudze par 3000 dol nopirka 73 akrus zemes un meža Notavasagas labajā krastā kopā ar 3 mājiņām, šķūni un 4 vasaras mājiņām. 1961. gada rudenī Saulaines teritoriju paplašināja, iegādoties par 7000 dol. vēl 179 akrus zemes upes otrā krastā. Tā tagad Saulaines kopīgā platība ir 252 akri. Kad draudze nopirka Saulaini, tā bija nolaistā stāvoklī. Tūlīt vajadzēja sākt tīrīšanas un remonta darbus. Čaklā darbā, pērkot vienīgi materiālus, visas telpas ātri bija sapostas ciešamā stāvoklī, lai varētu uzņemt atpūtas meklētājus. Sākuma gados, kad tautiešiem vēl bija maz citu iespēju, brīžiem radās grūtības visu vasarnieku uzņemšanā. Katru gadu Saulaine arvien vairāk tika uzposta, telpas paplašinātas un uzlabotas. Še jāuzsveŗ, ka gandrīz visi darbi agrāk tika veikti talku kārtībā, pašiem īpašuma pārvaldes locekļiem, protams, strādājot viscītīgāk un visvairāk. 1953. gada vasarā Saulainē dzīvoja arī tagad mirušais dziedonis Jānis Niedra. Vēl tagad staigājam pa viņa iztīrīto un paplašināto taku gar upes malu augšpus peldētavas. Jaunbūves iesāka 1955. gadā ar jaunu 8 istabu vasaras māju. Atzīmējot Saulaines 10 gadus, uzcēla arī jaunu virtuvi. Tomēr pats lielākais darbs bija jaunās bērnu nometnes mājas būve. Ar to doti ērti, droši un veselīgi nometņošanas apstākļi visai vasarai. Šo divstāvu ēku iesvētīja un nodeva lietošanai 1965. gada jūlija sākumā. Apakšstāvā ir spēļu un sanāksmju telpas, mazgātavas, dušas ar siltu ūdeni un noliktava, kuŗā atrodas arī ūdens sūknis un sildītājs. Augšstāvā ir vadības telpas, ambulance un guļamistabas. Ēkā samērā ērti var novietot 100 nometņotāju. Arī pēc jaunās nometnes mājas uzcelšanas visjaunākie bērni dzīvoja tai blakus vecā koka mājā, kas bija iesaukta par Putnu salu. Ar laiku arī šī māja bija nokalpojusi savu laiku un mazajiem “putniņiem” vajadzēja plašāku un ērtāku telpu. Vecā māja tika nojaukta un 1979. gadā tās vietā nometnes mājas galā tika uzcelta pieskaņota jaunā Putnu sala. Tanī bez plašām telpām mazajiem bērniem atrodas arī ambulance un apakšstāvā 6 “moteļiem” līdzīgas telpas vasarniekiem un mācītājam. Agrāk uzceltās koka dejas grīdas vietā tagad izbūvēts betonēts laukums kalna nogāzē, kuŗu var izmantot arī kā tenisa un basketbola laukumu. Lejas pļavā bērniem izveidots sporta laukums, bet kalnā pie nometnes sagādātas dažādas vingrošanas un spēļu ierīces. TELŠU PILSĒTA SAULAINĒ Sākuma gados Saulaines apmeklētāji vasaras mēnešos cēla teltis upmalā, kur pavadīja nedēļas nogales un atvaļinājumus. Vakaros kurināja ugunskurus, līksmojās un dziedāja. Telšu pilsētā bija pat apzīmētas ielas ar Latvijas pilsētu un Rīgas ielu nosaukumiem. Visiem, kas vēlējās pārnakšņot telpās, Lielās mājas istabās vietas nepietika. Tad liela piekrišana radās šķūnim, kur uz smaržīga siena paklāja, bieži gan saspiestiem kā siļķēm, visi atrada sev naktsmājas un bija priecīgi. Valdemārs Grasmanis Saulaines pārvaldes priekšnieka G. Taņņa ierosinājumā 1974. gadā architekts N. Sebris izstrādāja Saulaines izbūves plānu nākamiem 10 gadiem. Viens no tā lielākiem projektiem bija šķūņa pārbūve, dodot jaunas sarīkojumu un sadzīves telpas. Daudz darīts arī Saulaines izdaiļošanai un ērtību pavairošanai. Lielā mērā tas panākts ar talcinieku atsaucību un ziedojumiem. 1975. gadā vien Saulaines uzlabošanai tika izdoti gandrīz 33,000 dolari. 1998. gadā izdoti ap 100,000 dolari Lielās un Saimnieka mājas uzlabošanai. Sākot ar 1960. gadu, Saulainē sev vasaras mājas ceļ tie draudzes locekļi, kas ieguvuši nomā pārvaldes iemērītos apbūves gabalus. Tā Saulaines visaugstākā kalnā meža vidū šais gados izveidots glīts vasarnīcu rajons ar vairāk nekā 30 mājām. Dažas mājas uzceltas arī upes kreisajā krastā. Daļa māju, kuŗu īpašnieki iecerējuši mūža novakari pavadīt Saulainē, būvētas tik pamatīgi, ka piemērotas arī ziemas dzīvei. Viens no galveniem iemesliem Saulaines iegādei bija rūpes par bērnu kristīgu un latvisku audzināšanu, radot vietu vasaras nometnēm. Jau pirmajā gadā Latviešu sporta apvienība Kanadā noorganizēja divu mēnešu bērnu un jauniešu nometni. Sākot ar 1953. gadu, katru gadu jūlijā un augustā Saulaines pārvalde pati organizē bērnu nometni. Sākuma gados teltis varēja aizņemties no Kanadas armijas. Vēlāk Saulaines pārvalde iegādājās visu nepieciešamo nometnes inventāru, bet tā lielie atjaunošanas izdevumi, kā arī neērtības, kuŗas sagādāja dzīve teltīs lietainā un aukstā laikā, mudināja izšķirties par nometnes mājas būvi. Tagad dzīves apstākļi Saulainē ir līdzīgi labākajām kanadiešu nometnēm. Par spīti priekšzīmīgi iekārtotai nometnei skaits bija loti liels. Tam samazinoties, nometni, kas ilga 6 nedēļas, katru nedēļu izmantoja ap 50 bērnu, kaut gan tās kapacitāte ir vairāk kā divkārša. Nometnes galvenie vadītāji (secības kārtībā) ir bijuši: T. Krūka, A. Freibergs, A. Bāliņš, V. Šuriņš, M. Pone un M. Lorbergs. Vēlākos gados arvien vairāk vadītāju nācis no agrāko nometņotaju vidus, starp tiem Latvijas goda konsuls Kanadā Dr. Guntis Siliņš un pašreizējais Latvijas vēstnieks Jānis Lūsis. Putnu salā pēdējos gados vadītājas ir Elga Ozoliņa-Krasta, Ilze Villere, Margarita Gaiķe un citas. Vadītāju palīgi pa lielākai daļai nākuši no jaunās paaudzes vidus, kas sagatavojušies jaunatnes organizācijās un vadītāju kursos. Pa laikam nometnē strādājuši draudzes mācītājs, māc. M. Ozoliņš, skolotāji un jaunatnes organizāciju vadītāji. Nometņotāju skaitam tālāk samazinoties, sākot ar 1993. gadu nometne darbojās tikai 4 nedēļas, bet šai jubilejas gadā bērnu nometne darbojās tikai 2 nedēļas. Vēl 1989. gadā nometņotāju kopskaits bija 103, bet kopš tā laika tas vēl vairāk samazinājies. Tagad nometnes vadītāji nāk tikai no jaunākās paaudzes, kas paši agrāk bijuši nometņotāji Saulainē. Lielu svētību Saulaine nesusi arī pieaugušajiem, kas nevēlas vai arī nevar atļauties savu atvaļinājumu pavadīt dārgās vasarnīcās un kūrvietās. Še kopā ar vecākiem, bet vēl biežāk ar vecmāmiņām ir uzturējies labs skaits bērnu arī arpus tiešas nometnes. Viņi visi var izmantot Saulaines kopgaldu, par kuŗu gādā izdarīgās un čaklās saimnieces. Saulainē notikuši daudz un dažādi sarīkojumi: svētdienas skolas ziemas prieki, skautu un gaidu nometnes, brīvdabas izrādes, koncerti, bērnu svētki, draudžu dienas un garīgi kursi, kā arī gadskārtejā līgošana Jāņos. Toronto tuvums un ērtās telpas uz Saulaini aicina organizācijas īpašos sarīkojumos. Peldēšanās un makšķerēšanas cienītāji vienmēr atceras Notavasagu Saulaines robežās. SAULAINĒ MAN LABI KLĀJAS! Mans vārds ir Pēteris Māliņš. Šis ir mans sestais gads Saulaines nometnē. Pagājušajā nedēļas nogalē bija mūsu 40 gadu jubilejas balle. Sestdienas vakarā mums bija ugunskurs. Visinteresantākais priekšnesums bija Siliņa kunga tēlojums. Viņš bija pārģērbies kā ievainots vadītājs. Pēc ugunskura bija lielā jubilejas balle. Es nekad nebūtu domājis, ka būs tik daudz nometņotāju un vadītāju Saulainē. Pirms es beidzu, man ir vēl viena lieta sakāma: Saulainē man labi klājās! Pēteris Māliņš (“Saulziņas”, 1991. gadā) Ipašuma pārraudzībai un vadībai draudzes padome no sava vidus izrauga Saulaines pārvaldi, kuŗas locekļi šim darbam veltījuši neskaitāmas stundas, ne tikai " pārvaldot", bet vēl vairāk strādājot pie Saulaines uzpošanas, jaunbūvēm un remontiem. Viņiem un dažiem regulāriem talciniekiem jāpateicas par to Saulaini, kādu to tagad redzam. Nav iespējams aprēķināt summu, kuŗa 46 gados ieguldīta Saulainē darbā un materiālos. Pēdējos gados Saulaines budžets ir bijis ap $80,000, bet dažus gadus pat pāri par $100,000. Pirmais Saulaines pārvaldes priekšnieks jeb, kā agrāk apzīmēja, Saulaines administrātors bija māc. A. Lūsis. Viņam šai amatā sekojuši J. Rolavs, A. Atteka, A. Vanags, E. Buka, A. Dobelis, A. Lucs, A. Gaiķis, G. Tannis, L. Kinstlers, A. Brencis, V. Grasmanis, bet tagad atkal G. Tannis. Visu gadu Saulainē dzīvo un strādā tas pārznis, kam ar laba saimnieka vērienu jārūpejas par Saulaines un tās iemītnieku labklājību. Saulaines pārziņi tās pastāvēšanas laikā ir bijuši: J. Lūsis, P. Rudzītis, A. Jaunzemis, E. Liepiņš, A. Freibergs, R. Rukšāns, J. Dravnieks, I. Ozols, T. Muchks, U. Fogels, P. Jekums, M. Pauders, bet tagad I. un R. Urdziņi.   Sākuma gados brīvdabas dievkalpojumi tika noturēti vairākās vietās nometnes territorijā. Pēc Brīvdabas cīnītāju pieminekļa uzcelšanas tie parasti notika tur, bet pēdējā laikā arī Saules šķūnī. Deviņdesmito gadu sākumā sāka veidot brīvdabas baznīcu pieminekļa kalna pakajē. Tās izbūvi pabeidza 1996. gadā. Tanī ir arī akmeni kalta piemiņas zīme archibiskapam Arnoldam Lūsim. Četrdesmit sešu gadu pieredze apstiprina, ka lēmums pirkt Saulaini bijis pareizs un laimīgs. Kaut tās izveidošanai vajadzējis daudz darba un rūpju, Saulaine kļuvusi par mūsu dzīves nepieciešamu un neatņemamu daļu. Tanī atrodam nevien atpūtu un prieku, bet Saulaine ir stiprinājusi mūsu kopību. Tā aicina kopīgā darbā, atpūtā un priekos. Saulainē lūdzam Dievu un pieminam savu dzimteni un visus cīnītājus, kas atdevuši dzīvību par tautas brīvību. Saulainē audzinām mūsu jaunatni ticībā un dievbijībā. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture