All information about St.John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto! News, Announcements, About Information, Blog, Rental Space Available! DIEVKALPOJUMI WORSHIP Svētdienās / Sundays 11:00 Join Live Pievienojies Tiešraidei ZOOM ONLY - Worship Service January 25th 11am MOVIE NIGHT - FRIDAY - JANUARY 23RD, 6PM UZMANĪBU! / IMPORTANT! Svētdien, 25. janvārī DIEVKALPOJUMS NENOTIKS BAZNĪCĀ (klātienē) paredzētā sniegputeņa un aukstā laika dēļ. Due to the expected winter storm and cold weather IN-PERSON WORSHIP at St. John's is CANCELLED for Sunday, January 25th. Video Nokavēji? │ Missed it ? Vari noskatīties pieejamos video šeit Video Subscribe to receive Worship information & News! Watch available videos here MOVIE NIGHT - FRIDAY - JANUARY 23RD, 6PM All are welcome! Advent & Christmas Worship Service Videos Christmas 2025 video playlist available Christmas Day Worship Service 25th dec. 11am. Worship will be led by pastor: Girts Grietins Organist: Michael Rundans In both languages Lessons and Carols - Christmas Family Worship service on the 4th Advent! Dec 21st! December 21st, 11am A Musical Family Worship service with Lessons and Carols! After the service, everyone is invited to fellowship by the Christmas tree, with treats and surprises! 21. decembrī. 11.00 Ģimenes dievkalpojums ar Eglīti! We will collect donations for the Food Bank by purchasing cards, participating in the lottery, or bringing donated food. Mēs vāksim ziedojums Food Bank, nopērkot kartiņas, piedaloties loterijā vai atnesot ziedotu ēdienu for the whole family wit Iesaisties! Get Involved! Jaunumi un Notikumi │ News & Events Garīgā dzīve │ Spiritual Life Ziedo │ Donate Saulaine Vārds un Lūgšana │Word & Prayer Iesaisties Draudzes dzīvē! │ Get involved in congregrations life! Saņem Ziņas! join the mailing list Jaunumi News ZOOM ONLY - Worship Service January 25th 11am St. Andrew's led by pastor Dag Demandt Due to the expected winter storm and cold weather IN-PERSON WORSHIP at St. John's is CANCELLED for Sunday, January 25th. Worship Service January 18th 11am St. John's led by pastor Girts Grietins In both languages Followed by fellowship - All are welcome! bulletin: MOVIE NIGHT - FRIDAY - JANUARY 23RD, 6PM All are welcome! Worship Service January 4th 11am St. J0hn's led by pastor Girts Grietins In both languages Followed by fellowship - All are welcome! Sun, Jan 25 Worship Service / Toronto Learn more Jan 25, 2026, 11:00 a.m. – 12:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share Sun, Feb 01 Worship Service / Toronto Learn more Feb 01, 2026, 11:00 a.m. – 12:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Sun, Feb 08 Worship Service / Toronto Learn more Feb 08, 2026, 11:00 a.m. – 12:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share Sun, Feb 15 Worship Service / Toronto Learn more Feb 15, 2026, 11:00 a.m. – 12:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Iesvētes mācība. Share Wed, Feb 18 Ash Wednesday Worship Service / Toronto Learn more Feb 18, 2026, 6:00 p.m. – 7:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda Kopīgs Pelnu trešdienas dievkalpojums Share

Draudzes padome un darbinieki Church Council 2025 Anda Kuksis Kalvins (Priekšniece/Chair) Rasma Caune (Priekšnieces vietniece/Vice Chair) Astrida Ezergailis (Sekretāre/Secretary) Larry Gifford Adams Kalins Edgars Legzdins Peter Mashin Ivars Melnbardis Gunta Ozols Reynolds Inga Zarins (Dāmu komitejas priekšniece/Chair Fellowship committee) Maija Asaris (Kasiere/Treasurer) Padomes protokoli / Meeting minutes More

Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Sermons / Sprediķi Sprediķis Vasarsvētkos, 20.05.2018 mācītājs Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 Neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: lāsts Jēzum, – un neviens nevar teikt: Kungs Jēzus, – kā vien Svētajā Garā. 4   Ir dažādas dāvanas, bet tas pats Gars. 5 Ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. 6 Ir dažādas spēka izpausmes, bet tas pats Dievs, kas visu visā rosina. 7 Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme kopīgam labumam. 8 Vienam Gars dod gudrības vārdus, citam – atziņas vārdus tas pats Gars; 9 citam – ticību tai pašā Garā, citam – dāvanas dziedināt tai pašā vienīgajā Garā, 10 citam – brīnumus darīt, citam – pravietot, citam – garu atšķiršanu, citam – spēju runāt dažādās mēlēs un citam mēļu tulkošanu. 11 To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā viņš to grib. 12 Tāpat kā ķermenis ir viens vienīgs, bet tajā ir daudz locekļu un visi daudzie ķermeņa locekļi kopā ir viens ķermenis – tā arī Kristus. 13 Arī mēs esam vienā Garā kristīti, lai visi būtu viens ķermenis – vai jūdi, vai grieķi, vai vergi, vai brīvie, – un ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti. Apustuļu darbu iesākumā (1:8) Jēzus apsolīja: “Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." Gara izpausmēm ir tik dažādi aspekti, ka daudziem tas šķiet izplūdis, neskaidrs (Gars parādās kā balodis, kas nolaižas pār Jēzu, kā vējš, vai Dieva elpa, dvesma; kā īpašu dāvanu devējs, kas mūs iedvesmo un ļauj kalpot ar aizrautību, Vasarsvētkos Gars atklājas kā liesmu mēles, kas “aizdedzina” sirdis visiem klātesošajiem un ierastās barjeras starp cilvēkiem tiek atceltas – pat cilvēki no dažādām tautām un valodām viens otru saprot.) Tomēr – kas ir un kas nav šis daudzveidīgais Dieva gars, kas dāvā mums Dieva spēku un Gara augļus. Gal 5:22: Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Ir kāds garīgs dziedājums, kurā atrodam ļoti vienkāršus vārdus: kur ir mīlestība, tur ir Dievs. Līdzīgi varam teikt par Dieva Garu: kur ir patiess prieks, patiess miers, pacietība, neviltota laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, tur ir Dieva Gars. Šajās īpašībās un garīgos stāvokļos izpaužas Svētais Gars. Tādas ir Dieva Spēka izpausmes. Tas nav spēks, kas kaut ko uzspiež, bet aicina, iedvesmo. Tieši dievišķa Iedvesma dod spēku. Tas nav spēks, ko vēlas iegūt pasaulīgas varas kārotāji, bet gan pārveidojošs spēks. Ticības apliecībā Svētais Gars tiek saukts par Dzīvudarītāju – tas mūs dara patiesi dzīvus, dāvā pilnvērtīgu dzīvi. Dievs nevēlas mūs piespiest uz kaut ko ar spēku, bet Vasarsvētkos redzam Dieva Gara spēku, kas aizrauj, kas motivē. Cilvēkam vairs nav jāprāto, kāpēc sekot Dievam, jo Dieva Gars dāvā mums vēlēšanos būt ar Dievu un piedzīvot tādu mieru, prieku, mīlestību, ko pasaule nevar dot. Šajā pasaulē spēku mēra pēc tā, cik kāds cilvēks ir ietekmīgs un spējīgs vienā vai otrā veidā valdīt pār citiem, turpretī gara spēks aizsākas, kad cilvēks spēj valdīt vispirms pār sevi un tad, Dieva iedvesmots, likt lietā viņam dotās dāvanas un spējas, lai kalpotu citiem. Svētais Gars nav vienīgais gars. Bez Dieva Gara cilvēkā var mājot un viņu vadīt arī kāds cits gars (lepnības, kādas kaislības, nemiera, skaudības, alkatības gars). Miesas slimību parasti jūtam, taču nav tik viegli pamanīt, ja dzīvojam citā garā. Te nedomāju piesaukt ļaunus garus, dēmonus, bet vispirms uzdot sev jautājumu – kādā garā es dzīvoju? Atcerēsimies to, ko Bībele sauc par pasauli – pasaules garu, kas negrib zināt par Dievu, kā jau pieminēju praktisko ateismu: es varbūt saku, ka ticu, bet praksē dzīvoju tā, it kā Dieva nebūtu. Tas ir praktiskais ateisms. Bija joks par cilvēku, kas teica: man ar Dievu ir ļoti labas attiecības: es lieku viņu mierā, un viņš liek mierā mani. Mums ir ļoti labas attiecības. Taču šādi mēs aizmirstam par savu garīgo piederību. Ieklausīsimies, kā apustulis Pāvils runā par Dieva Garu, kurā, neatkarīgi no vecuma, apzināmies sevi kā Dieva bērnus. Visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. (Rom 8:14-16) Ja Dievs ir mūsu Tēvs, tad viņš mūs neliks “mierā”, bet vadīs ar savu Garu, jo viņam rūp mūsu dzīve un liktenis. Tieši tādēļ viņš ir nācis pie mums kā Dēls, un turpina mūs vadīt ar sava Gara iedvesmu un spēku. Sermon Vasarsvētkos, 20.05.2018 pastor Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 I have heard that the average Christian and average Church are somewhere bogged down between Calvary and Pentecost. They have been to Calvary for Pardon, but they have not been to Pentecost for Power. Bethlehem means God with us. Calvary means God for us. But Pentecost means God in us. What kind of power is this? It is not the power we can use for our own purposes like some people who want to call out for some spirit to give them what they want. That would be some kind of magic. This Spirit is the one you can not manipulate. It is like the wind – you can not catch or capture it, but it can capture you. It will not solve all your problems or give you magical protection.. but it can inspire you to be more free, more real, more loving, more pure and Spirit can liberate you from all the bad things in spiritual realm like bad thoughts and bad attitudes. It will inspire you to serve with the particular gifts only you have. And they don’t have to be supernatural gifts. When you don’t have Holy Spirit you are just a spectator, an observer in the Church. But the Spirit of God empowers you and demands participation. The Holy Spirit will help you to Worship God in the Spirit. He will help you lift your soul to God and be free form anything that brings you down. The Power of the Holy Spirit will give you confidence and courage to witness for Christ and share your faith with others. The Holy Spirit is God’s special gift for the Christian. Jesus Said in Luke 11:13, How much more shall your Heavenly Father give the Holy Spirit to them that ask Him. We ask for many things, but what God wants to give us is his Spirit. Receiving Jesus will give you Power to be a Child of God. Receiving the Holy Spirit will give you Power to serve Christ by being His anointed witness. Let us not be satisfied until we receive the Promised Spirit. But let us differentiate: Holy Spirit is not to be confused with our religious feelings. Sometimes we may feel the touch of the Spirit and he can lift up our feelings but the Holy Spirit is more powerful than that. Holy Spirit can work in us even when we have a headache and don’t feel spiritual at all. Spirit can make us more holy or godlike even in our sorrow or pain, when we feel abandoned by people or by God and yet don’t abandon our Lord. Holy Spirit is Comforter. Let us not upset the Spirit of God by neglecting the gifts given by God – our power to pray, to serve and to witness the God’s live presence in our lives. “Ziemassvētku brīnums”, 2017, māc. Ģirts Grietiņš, Ziemassvētku laikā baznīcās mēdz atgadināt cilvēiem par to, ka visas tradīcijas un paražas, kas veidojušās ap šiem svētkiem (un varbūt ir skaistas) vēl neatklāj patieso Ziemassvētku nozīmi. Ja raugāmies uz pašu Ziemassvētku stāstu ar Jāzepu, Mariju un Jēzu, ar eņģeļu vēsti un ganiem, tad varam pārdomāt, kas būtu patiesais brīnums šajā stāstā? Dažkārt cilvēki no reliģijas un Dieva gaida kādu brīnumu, piemēram, brīnumainu dziedināšanu, atklāsmi vai brīnumainu zīmi. Ir dzirdēts, ka daži skeptiķi saka: ja Dievs man parārdītu kādu brīnumu, tad gan es beidzot ticētu. Vai Dievs tiešām veinreiz nevarētu parādīt kādu iespaidīgu brīnumu? Piemēram, ja debesīs parādītos uzraksts: “Es te esmu! Dievs” vai varbūt “Priecīgus Ziemassvētkus!”, vai tas mūs izbrīnītu? Iespējams. Bet vai tas kaut ko būtisku mainītu mūsu dzīvē? Vai es tādēļ vēlētos ticēt, kļūt labāks vai sekot Dievam, kas ir vienīgi kaut kur augšā, debesīs, paslēpies citā dimensijā vai kādā paralēlā universā? Tas viss varētu būt interesanti, ja vien būtu cerība šādu Dievu kaut kādā veidā aizsniegt, pieskarties, sastapt. Es domāju, ka tieši to mēs visi dvēseles dziļumos vēlamies – piedzīvot patiesu prieku, mīlestību, svētumu. Varbūt šīs ilgas glabājas mūsu dziļākos dvēseles līmeņos, zemapziņā - mūsu bērnības gaišajās atmiņās par Ziemassvētkiem. Tā mēs tiecamies pretī gaismai, ko reiz esam piedzīvojuši vai ieraudzījuši otrā cilvēkā. Kāds ticīgs cilvēks bija teicis, ka patiesu Dieva gara un mīlestības klātbūtni mēs varam piedzīvot tikai ieraugot to otra cilvēka acīs, mīlestības pilnā skatienā. Jo mūsu dvēselai napietiks ar lozungiem, ar pareiziem vai pat skaitiem vārdiem. Ir cilvēki, kas domā, ka Bībele ir galvenokārt labu padomu apkopojums. Taču, ielūkojoties Ziemassvētku vēstī, redzam, ka Dievs var būt mums daudz tuvāk nekā domājām – viņš mums var atklāties kā cilvēks. Tas ir patiess Ziemassvētku brīnums, ka Dievs mums var būt tik tuvu, tik saprotams, tik cilvēcisks. Viņš ir mums līdzās un piedzīvo, izdzīvo mūsu likteni. Tad cilvēks vairs nevar raudzīties uz debesīm un teikt: tu esi tur augšā un mēs te lejā. Vai gan tu saproti, kas mums ir jāpiedzīvo? Ziemassvētku brīnums ir tas, ka Kristus nokāpa mūsu pasaulē (kā teicis Pāvils: viņš sevi iztukšoja, atteicās no dievišķās godības), lai vestu mūs atpakaļ pie tā Dieva, kuru jau tagad neapzināti tiecamies atrast. Viņš nāca mums pretī, cik tālu tas vien iespējams. Ziemassvētku labā vēsts saka, ka Jēzus nāca pasaulē ne tikai tādēļ, lai pavēstītu ko jaunu, lai dotu labas pamācības, bet vispirms, lai būtu kopā ar mums un aicinātu mūs līdzi ceļā – dzīves ceļā; lai atklātu mums noteiktu dzīves veidu un attieksmi pret pasauli. Jēzus ne velti ir cilvēkiem līdzās un izdzīvo mūsu dzīvi. Tātad kristietība kopš vissenākajiem laikiem nenozīmēja tikai noteitu intelektuālu patiesību pieņemšanu un noticēšanu, bet gan tā parāda noteiktu dzīves veidu, kurā mēs katrs varam savā veidā sekot Jēzum, praktizēt savu ticību. Ja ticība neizpaužas dzīvē, tad tā paliek tikai skaists vārds. Ziemassvētkos Jēzus nāk pie mums, lai aicinātu mūs katru iet pretī mūsu visu Debesu Tēvam. Ja Jēzus saka: Nāc man līdzi! , tad nepietiks viņam pamāt ar roku un teikt: Es jau tev ticu, priecīgus Ziemassvētkus! Ja tu tici, tas ir labi, bet kā tava ticība izpaudīsies nākamajā nedēļā? Jo īsta ticība ietekmē gan mūsu motivāciju, gan darbus, gan pieņemtos lēmumus. Tieši tas ir patiess brīnums – ja ticība spēj mūsu dzīvi manīt uz labu. Turklāt šim ceļam kopā ar Jēzus ir sākums, bet tas nebeidzas. Ja sekosim Jēzum savos ceļos, tad mūsu ceļš nebeigsies šajā pasaulē, bet Dievs mūs vedīs tālāk pretī savai valstībai, kura jau tagad aizsākas visur, kur saredzam un īstenojam Dieva un viņa mīlestības klātbūtni. Turklāt ir labi, ja šo Dieva klātbūtni piedzīvojam kopā. Latviešiem ir skaists vārds: “draudze”, kas norāda, ka Jēzus ir nācis pie mums, lai darītu par saviem draugiem un mācītu mums sadraudzību savā starpā. Ziemassvētkos Jēzus ienāk cilvēku ģimenē un arī vēlāk savu mācekļu draudzi veido kā ģimeni, kas nav domata svētiem un pilnīgiem cilvēkiem, bet gan katram, kas ir gatavs atsaukties. Te ir jāatceras, ka Tēvreizē lūdzam: “Mūsu Tēvs debesīs”: nevis tikai mans vai tavs Dievs, bet mūsu! Skaistajās Ziemassvētku dziesmās varam saklausīt savas ilgas pēc tās gaismas, kas jau ir ielikta mūsu dvēselēs. Ļausim šai gaismai spīdēt arī nākamajā gadā! Tādēļ iziesim pretī arī viens otram, atvērsim savu sirdi tiem cilvēkiem mums līdzās, kuriem arī svētkos nav viegli saredzēt gaismu, prieku un pieņemšanu. “Es nevaru palīdzet visai pasaulei, bet vienam cilvēkam es varu būt visa pasaule.” To darīja Jēzus. Taisnība ir atziņā, ka ja pasaulē es būtu vienīgais cilvēks, arī tad Jēzus piedzimtu, nāktu un ciestu līdz ar mani, manis un tevis dēļ. Šajos svētkos lūgsim, lai Ziemassvētku brīnumu negaidām no ārēji rezamām lietām, bet ļaujam Jēzum piedzimt mūsos. Kā teicis kristīgais mistiķis meistars Ekharts: Jēzus vēlas piedzimt katrā no mums. Ja tas notiek, tad tas ir daudz lielāks brīnums nekā viss, ko varam redzēt šājā pasaulē. Lūgsim, lai savā dvēselē piedzīvojam Jēzus dāvāto mieru un prieku, ko spējam dot savam tuvākajam. More sermons in Latvian / English Sermons Apskataties pārskatus no sevišķiem Dievkalpojumiem Sv. Jāņa Baznīcā. 29 maija 2005 - Labi pamati - MT 7,21-29.pdf 7 augusta 2005 - Slīkstoša ticiba MT 14,22-33.pdf Augusta 2005 - Pat Jezum bija japardoma sava ticiba .pdf 13 februari - Kuŗam mēs piederam MT 4,1-11.pdf 21 augusta 2005 -Web format - Žurku sacīkste - pārmanita d….pdf 24 decembri 2003 - MT 1,18-25 Jazeps.pdf 5 marta 2006 - Kalpaka - MK 1,9-15 Labākais, ko vien var but.pdf 6 marta 2005 - Kalpaka - Pārsteidzoši piemēroti cilvēki.pdf 7 janvari 2006 Pa citu ceļu Mt2,1-12.pdf Spredikis - 2003 Plaujas svetkos.pdf 2 oktobri 2005 Plaujas svetkos - Neaizmirsti, Deut,8.pdf 6 augusta 2006 - Kāpēc jūs nākat JN6,24-35.pdf 6 janvari - Epiphany - Misterija,atklasme - Efez 3,1-12.pdf 26 junija 2005 - Augsburgas Ticības Apliecība.pdf Humbug un ceriba - Adventes laika 2004.doc Svetvakara 2004 - Kūtī Dāvida pilsētā.pdf Lieldienas Ticības iztēle -Latvija Amerika raksts 2005.pdf Sapni un visijas - Valsts svetku spredikis.pdf Ziemsvetku raksts Latvija Amerika 2006 -Kad tas notika Lk3 ,.pdf Ziemsvetku spredikis LatvAmerika 2004 JN 1,1-14.pdf Kūtī Dāvida pilsētā - Vestis raksts Decembri 2005.pdf Sermons in english The following are summaries of some important sermons given at St. Johns Latvian Lutheran Church. Select from below to view (with option to download). The file will open in a new tab. Who cares - Churches on the Hill - Jan 2006.pdf The New Wine of the Spirit - Confirmation Sermon - Pentecost 2005.pdf What about the others - Churches on the Hill - Jan 2005.pdf The Vision of Your Life - confirmation sermon 2004.pdf Because it had been well built - Churches on the Hill - Maundy Thursday sermon 2004.pdf Presbyterians, Lutherans and the Whole Church - Jan 2004.pdf Show Me the Money - Mt 22,15-20.pdf Sermon - Christmas miracle 2005.pdf Sermon - COTH Maundy Thursday sermon 2004.pdf Sermon - God's Heath Care Plan, MK 1,21-39.pdf Sermon - Powerful speech -COTH EX 2006 - Lk 4,14-21.pdf Sermon - Presbyterians, Lutherans and the Whole Church.pdf Sermon - The Christian Family Today - Reformation 2004.pdf Sermon - The Meaning of Christmas 2006.pdf Sermon - The Morning News - Easter 2007.pdf

Dāmu komiteja Ladies Auxilliary Dāmu Komitejas vēsture Worship Service Sun, Jan 18 Toronto More info Learn more Movie Night! Fri, Jan 23 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Jan 25 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Feb 01 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Feb 08 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Feb 15 Toronto More info Learn more Ash Wednesday Worship Service Wed, Feb 18 Toronto More info Learn more

Diskusiju grupa Faith and Spirituality Group The discussion group, sponsored by St. John’s’ English ministry but open to both congregations and committed non-members (at the group’s discretion), is continuing its mission to provide a means of scriptural study both for our non Latvian speaking members and also for Latvian speakers who feel more comfortable discussing issues of faith in English or who just wish to join in. The group meets weekly on Sunday evenings, gathering at 7:00 p.m. on zoom for fellowship, and discussing issues of faith in the context of studying a selected biblical (or other) text.

Saulaines pārvaldnieks Retreat Centre "Saulaine" superintendent: Property Superintendent: Ieva Lagzdina Telephone: 705-424-1118 . E-mail: saulainerc@gmail.com Thank you for your ongoing support of all things SAULAINE! More excitement to follow! Stay tuned! www.saulaine.com Saulaines grāmatu klētiņa / Bookstore Saulaines vēsture More “Saulaine” holds a special place not just for congregation members but for the Toronto and international Latvian society as a whole. In 1952, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church and its visionary pastor Arnold Lusis, later Archbishop Lusis, saw the opportunity for the church to purchase rural property to provide recently arrived Latvians, emigrés from war-devastated Europe, a place to meet and relax in a beautiful country setting not unlike that of their lost homeland near Gauja River. Four generations of Latvian Canadian families have gathered in Saulaine to celebrate and embrace their language, culture and traditions originating more than 800 years ago in Latvia. Today, as our Latvian demographic changes, our Saulaine Community Events and our Children's Camp Saulaine continue to engage and grow Latvian cultural and spiritual learning and celebration. Camp Saulaine’s mission is to “provide each camper with the opportunity to broaden their understanding of the Latvian culture within a Christian atmosphere.” The program aims to enrich each camper’s relationship with nature and encourage their physical and spiritual growth. Whether your camper comes for one week, two, or three, they will flourish in our beautiful 252 acres of woods and fields with camp facilities and ammenities. Parents and kids under 6 years of age can participate in Putnu Sala. Children under 5 years of age can participate in day camp or children 6+ can sleep over. The program is broad with nature hikes and nature study, games, swimming, creative art, singing, obstacle courses and lots of fun!. Camping, fishing, archery, hiking, swimming, mountain-biking, yoga, inner-tubing, sports and games! Singing, dancing, weaving, ceramics, drawing, drama, and traditional Latvian handicrafts. The art program is different each year. You might learn how to create you own silk-screening design for a t-shirt, make a pin-hole camera, make some pottery, carve wood-blocks for prints or learn to weave with a loom. We offer a variety of hands-on, skill-building, fun activities that help youth learn about the natural world, other people, and themselves. Every day is a new adventure as we explore Saulaine’s surroundings together. Want to get back to nature, learn new skills and make great friends? Campers will enjoy nature hikes, yoga, mountain biking and swimming as well as traditional Latvian activities, ceramics, singing, weaving, and pirag making - yum! For more information see https://www.saulaine.com/english/home Lūdzam atsaukties visus, kam ir pieredze un interese organizēt un piedalīties Saulaines bērnu nometnē! Looking forward to Camp Saulaine 2024. Please contact Saulaine Management Committee, if you can help! Saulaines misija “is katram nometņotājam dot iespēju paplašināt savu iepratni par latvisko kultūru un Kristietību.” Programmas mērķis ir bagātināt visiem nometņotājiem attiecības are dabu un veicināt fizisko un garīgo izaugsmi. Kaut nometņotājs piedalās vienu, divas vai tris nedeļas, viņš plauks Saulaines skaistos mežos, pļavās un ūdeņos un nometnes dzīvē. Vecāki are bērniem zem 6. gadiem var piedalīties “Putnu Salā”. Bērni zem 5. gadiem var piedalīties dienas nometnē jeb (6.+ gadiem) pārnakšņot mītnē. Programma ir plaša ar sirojumiem, dabas mācību, spēlēm, peldēšanu, mākslu, dziedāšanu, pētniecības gājieniem un daudz prieku. Pārnaktšņošana teltīs, zvejošana, loka šaušana, sirojumi, peldēšana, kalnu riteņu braukšana, yoga, sports spēles, aušana, keramika, māksla, drama, latviešu rokdarb. Mākslas programma tiek izmainīta katru gadu: nometnotājs var izveidot noformējumu lai darinātu “silk-screened” t-kreklu, taisīt tapas cauruma kameru, veidot keramikas podiņus un rotas, grebt koka bloku drukāšanai vai mācīties kā aust stellēs ar paš krāsotu vilnu. Mēs pasniedzam praktisku iemaņu bērniem un jauniešiem mācīties par dabīgo pasauli un viņu pastāvi tanī. Katra dien ir jauns pasākums kurā kopā baudam Saulaines apkārtni: sirojumos, kalņu riteņu braukšanā, peldēšanā, mākslā un latviešu rokdarbos (keramikā, aušanā, pīrāgu cepšanā), dziedāšanā, yoga un citās nodarbībās. Vai nebūtu jauki izbaudīt dabu, mācīties jaunas spējas un satikt jaunus draugus! Vairāk informāciju skataties http://campsaulaine.com/ .

Iesaisties draudzes dzīvē! Get Involved! Sākums / Home Ziņas un Notikumi 75 gadu jubileja / 75th anniversary! Par Draudzi Iesaisties! / Get involved ! Garīgā Dzīve Kontakti / Contacts Ziedojumi / Donate Copy of Ziedojumi / Donate 2025 Saulaine / Camp Saulaine More Dāmu Komiteja︱Ladies Auxilliary Māksla / Art Notikumi Diskusiju grupa ︱ Discussion group Ziedo │ Donate Ansamblis Follow us! Seko mums! Worship Service January 18th 11am MOVIE NIGHT - FRIDAY - JANUARY 23RD, 6PM Worship Service January 11th 11am Worship Service January 4th 11am Advent & Christmas Worship Service Videos December 31, 5pm, New Years Eve Worship service Worship Service December 28th 11am Christmas Day Worship Service 25th dec. 11am. Christmas Evening Worship Services Saņem Ziņas! join the mailing list

Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Māsu draudzes Latvijā Sister Churches in Latvia Piedaloties LELBA’s (Latviešu evaņģēliski luteriskā Baznīca Amerikā) “māsu draudzes” programā, Sv. Jāņa latviešu ev. lut. draudze Toronto atbalsta draudzes darbu sešām draudzēm Latvijā. Mūsu “māsu” draudzes ir: Lipaiķu draudze Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev. lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev. lut. Skrundas draudze Tērvetes draudze, Kalnamuižas ev. lut. Umurgas draudze St. John’s Latvian Lutheran Church of Toronto supports the ministry of six congregations in Latvia as part of the LELBA (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) “sister congregation” programme. Our “sister” congregations are: Lipaiķu congregation Mazsalacas congregation, St. Anne’s ev. lut. Rūjienas congregation, St. Bartholomew’s ev. lut. Skrundas congregation Tērvetes congregation, Kalnmuižas ev. lut. Umurgas congregation For more information on the churches in english, see file below. Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca Kuldīgas novads, Turlavas pagasts, Turlava, Lielā ielā "Lipaiķu baznīca", LV-3329 Visā Kurzemes Turlavas pagastā šodien ir tikai viens tūkstots iedzīvotāju. Liekas, ka skaits relatīvi zems, tomēr pierādāmās vēstures takas ir gaŗas! Pirmie archaioloģiskie atradumi pierāda, ka jau devītā gadsimtā šī vieta bija apdzīvota un, kaut atrodas iekšzemē, ir uzskats, ka bija saistības ar seniem lībiešiem, un pastāv pat teorija, ka seniem kuršu ‘Koniņiem’ bija radniecības ar jūras braucēju vikingiem. Pagastā ir daudzi senvēstures objekti: dižkoki, pilskalni, kapi un citas senas dabas svētvietas. Pirmais rakstveida pierādījums par rajona vēsturi ir 1230. gada pāvesta legāta līgums. Un vēlāk 1253. gadā notiek zemes dalīšana starp Livonijas ordeni un bīskapiju, kur parādās pirmo reizi dokumentos šodienas pazīstamie vietu nosaukumi: Turlava, Lipaiķi un Libiņi. Tātad pierādāma 750 gadu ilgo dokumentālā vēsture. Livonijas ordenis, kas valdīja pār šo rajonu, maz iejaucās novada iekšejās lietās, jo Turlavas rajona apdzīvotāji, ‘bagātie’ senie kurši, bija izveidojuši savu sabiedrisko attiecību hierarchiju. Lipaiķu dievnams pastāv jau vairāk nekā 385 gadu, bet nokļūšana baznīcā ir problemātiska, jo vieta ‘Lipaiķi’ uz Latvijas ceļa kartes nav! Un tomēr virsraksts šeit ir “Lipaiķu baznīca”, un tas nosaukums cēlās ar seniem nolīgumiem. Dievnama apzinātā vēsture sākās 1567.gadā, bet pašreizējā ēka celta 1630.gadā (pirms 385 gadiem) ar pārbūvēm 1783.g. 1896.g. un 1909.g. Tā kā rajons ilgus gadus bija turīgs, tad vairāku dzimtu vēcākie [tā skaitā arī mūsu draudzes Tontegode dzimts, kuriem jau 1320.g. tika dotas zemes lēņu tiesības (lēņu=fief)] ziedoja nozīmīgus mākslas darbus Dievam par godu: vitrāža (no 1664.g.), ērģeles, altārs, kancele un baznīcas zvans. Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev.lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev.lut. Skrundas draudze 2012. gadā Skrundas baznīca svinēja savu 445. jubileju. Kā baznīcas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1567 gads, jo šajā gadā Skrundas baznīca tiek pirmo reiz minēta vēstures dokumentos. Gan luterāņu mācītāju vārdi zināmi no 1560. gada, jo Hercoga 1567. gada recesā minēts, ka Skrundā jāceļ baznīca, bet nav zināms, kad baznīca uzcelta. No literatūras avotiem iegūtās informācijas var secināt, ka Skrundā baznīca un kapi pastāv jau no reformācijas laika. Jau pirms reformācijas Skrundas pilī bijusi kapela. Zināms tikai, ka 1619. gadā tā nodegusi bet 1673. gadā uzcēla nelielu koka baznīcu mācītāja muižā. 1711. gadā baznīcu līdz ar pili nopostīja zviedru karaspēks 1750. gadā uzsāka nopostītās baznīcas atjaunošanu. Lielas pārmaiņas tā piedzīvoja Ādolfa Grota laikā (1676-1756), kad Kurzemes un Zemgales hercogistes bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts (1561.-1795.). Tad tajā iebūvēja ērģeles un altārgleznu. Vecajā konversācijas vārdnīcā un Latviešu luterisko baznīcu vēsturēs teikts, ka jaunās Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā būvēja Hermanis Liepājā. Bet nav zināms kurš, jo ērģeles Liepājā būvēja divi Hermaņi, tēvs un dēls. Skrundas luterāņu baznīcā atradās arī F. Spēra altārglezna "Kristus pie krusta". Mācītāja Frīdricha fon Boningena laikā 1899. gadā baznīcas tornī uzvilka jaunu zvanu, kas kalpo vēl tagad. Pirmā Pasaules kara laikā baznīcu stipri izpostīja, tajā ierīkoja zirgu stalli. Remontēta no 1920. gada līdz 1926. gadam. Otrā pasaules karā ( 1944. gadā) vācieši uzspridzināja torņa smaile, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai. Pirms pasaules kara Skrundas draudze tika uzskatīta par vienu no lielākajām draudzēm Kurzemē.1995. gadā Skrundas luterāņu baznīcu restaurē pilnībā ar daudzu labvēļu financiālo palīdzību ieskaitot Skrundas novadnieku kluba un īpaši ar uzņēmēja R. Gerkena palīdzību tornis atjaunots. Ērģeles restaurēšanas darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca 1999. gadā. Kalnamuižas draudze Umurgas draudze Umurga senatnē ietilpusi lībiešu zemē Metsepolē jeb Mežu zemē. Pirmo reizi tā rakstos pieminēta jau ap 1400. gadu, senais nosaukums – Ubenorma. Precīzas informācijas par to, kad celta Umurgas baznīca nav. Ir doma, ka pirmais Umurgas dievnams būvēts vienlaikus ar Vainižu pili - 1349.gadā un pirmās baznīcas pamati atradušies Vainižu muižas vietā - kādreizējā lībiešu pilskalnā. Umurgas draudze senajos rakstos atrodama jau 14.gs., kad 1385.g. minēts Umurgas mācītājs Arnolds Koopmanis. Varētu arī būt, ka katoļu Sv. Marijas baznīca celta aptuveni 15. gadsimta beigās pašreizejā ēkas vietā. Kaut vēlāko laiku pārbūves, it sevišķi 1859. gadā, pilnīgi izmainījušas dievnama ārējo izskatu, tomēr šodienas Umurgas draudzi uz dievkalpojumiem vēl joprojām aicina meistara Hansa Meijera 1586. gadā lietais zvans. Savu četrusimto dzimšanas dienu Umurgas Sv. Marijas baznīca svinēja 1896.gadā. Pie šāda fakta acīmredzot bija nonācis bijušais draudzes mācītājs Heinrihs Eduards fon Hiršheids, kad jubilejas gadā baznīcā tika atklāta marmora piemiņas plāksne. Reformācijas laikā baznīca kļuva par luterāņu draudzes īpašumu. 19.gs. otrajā pusē par mācītāju strādājis rakstnieks un pirmo latviešu dziesmu svētku organizētājs J. Neikens. Padomju varasgados baznīca zaudēja savu iesvētības vārdu. 2006. gada pavasarī tikai aizsākta ērģeļu restaurācija. Tas ir ievērojams notikums, jo Umurgas ērģeles ir valsts aizsardzībā un vienīgās, kur saglabājies līdz šim zināmais to būvētāja Augusta Martina paraksts - August Martin in Riga, kas ir visgreznākais zināmais Martina uzraksts. Umurgas ev.-lut. Baznīca ir valsts nozīmes arcitektūras piemineklis. Tajā esošā 18.gs.2.pusē darinātā kancele un altāris, kā arī sakrālie priekšmeti atrodas valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi.

75. gadu jubileja l 75. year anniversary 75th annniversary donation ! Events Photo Galleries Photo Gallery 75th anniversary celebration service Events Worship Service January 18th 11am MOVIE NIGHT - FRIDAY - JANUARY 23RD, 6PM Worship Service January 11th 11am Worship Service January 4th 11am Advent & Christmas Worship Service Videos December 31, 5pm, New Years Eve Worship service 75th anniversary donation Vārds / First name Uzvārds / Last name Email Select an Address Ziedojuma summa (Donation amount) : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Paldies par ziedojumiem! Thanks for donating! click here for 75th anniversary donation form file

Padomes protokoli Council meeting Minutes Padomes sēdes notiek ik mēneša pēdējā ceturtdienā plkst 7os. Ontario pavalsts likums nosaka protokolēšanu angļu valodā. Council meetings occur on the final Thursday of every month at 7 pm. Minutes to be posted regularly. 2022-2023 2021-2022 Padomes 623. sēdes protokols no 2021. gada 4. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #623, November 4, 2021 Padomes 618. sēdes protokols no 2021. gada 29. aprīļa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #618, April 29, 2021 Padomes 619. sēdes protokols no 2021. gada 26. maija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #619, May 26, 2021 Padomes 620. sēdes protokols no 2021. gada 15. jūlija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #620, July 15, 2021 Padomes 621. sēdes protokols no 2021. gada 1. oktobŗa/ Minutes of the Regular Church Council Meeting #621, October 1, 2021 Padomes 622. sēdes protokols no 2021. gada 29. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #622, October 29, 2021 Padomes 624. sēdes protokols no 2021. gada 2. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #624, December 2, 2021 Padomes 625. sēdes protokols no 2022. gada 12. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #625, January 12, 2022 Padomes 626. sēdes protokols no 2022. gada 22. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #626, March 22, 2022 2020-2021 Draudzes pilnsapulces protokols no 2020. g. 20. septembŗa / Minutes of the Annual General Meeting, September 20, 2020 Padomes 612. sēdes protokols no 2020. g. 22. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #612, October 22, 2020 Padomes 613. sēdes protokols no 2020. g. 19. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #613, November 19, 2020 Padomes 614. sēdes protokols no 2020. g. 13. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #614, December 13, 2020 Padomes 615. sēdes protokols no 2021. g. 28. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #615, January 28, 2021 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. februāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #616, February 25, 2021 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #617, March 25, 2021

LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Koris un vokālais ansamblis //Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet tam Kungam visa pasaule! Dziediet tam Kungam, teiciet Viņa vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu! Ps.961-2// Koris savu darbu sāka 1958. gada maijā. Bez dziedāšanas draudzes dievkalpojumos korim bija arī vairāki patstāvīgi koncerti baznīcā, atskaņojot divas Č. Gunō orātorijas – Nāve un dzīvība un Atdzimšana, izvilkums no F. Mendelsona oratorijas Elija, Mandersa orātorijas No Eļļas kalna līdz Golgātai 1. daļu, kā arī citus lielāka apmēra darbus. Koris ar lielu cītību un mīlestību sava ilggadējā diriģenta Jāņa Baruša vadībā nodevās garīgo koŗa dziesmu kopšanai, izpelnīdamies atzinību klausītāju un mūzikas kritiķu vērtējumos. Diemžēl, 1970 – to gadu sākumā dziedātāju skaits samazinājās, tā kā 1976. gadā koris savu darbību pārtrauca. Savā 18 gadu darbības laikā koris iegādājās un draudzei dāvināja flīģeli, kā arī atbalstīja dievnama celšanu. Brigita Alka stāsta par grūto izšķiršanos vadīt draudzes vokālo ansambli: "1978. gada vasarā Saulaines nometnē neparedzētu apstākļu dēļ man iznāca novadīt Andreja Jansona dziesmu spēli " Sarkangalvīte”. Pēc izrādes ārā pie Saules šķūņa man pienāca daži draudzes locekļi un lūdza, lai es nodibinu draudzes kori. Es pateicos par lūgumu, bet tūlīt to noraidīju, jo teicu, ka dzīvoju Bafalo; tādēļ nebūtu pārāk viegli vai praktiski uzņemties vadīt kori Toronto. Rudenī man piezvanīja draudzes macītājs Ivars Gaide un atkal lūdza, lai es uzsāku draudzes kori. Atkal atbildēju – nē, ka tas tiešām nebūtu reāli kaut ko tādu uzsākt attālumu dēļ, un pie tam – es vēl pilnu laiku strādāju kā skolotāja. Bet – tad mācītājs Gaide man teica, ka es nedrīkstot šo lūgumu noraidīt, jo kāds augstāks spēks mani lūdzot. Pēc tādiem vārdiem nezināju ko darīt. Jutos ļoti neērti. Tad beidzot teicu, ka es izmēģināšu, vai tas būs iespējams. Visu pārrunāju ar manu māsu Inesi, un viņa mani mierināja, ka taču esot vieta kur man palikt, kad esmu Toronto. Tā sasaucām pirmo mēģinājumu, kas notika māc. Ivara Gaides mājās, 1978. g. oktobrī." Pēc divu gadu pārtraukuma 1978. gadā tika nodibināts draudzes vokālais ansamblis Brigitas Dobeles-Alkas vadībā. Tas pirmo reizi dziedāja draudzes 30 gadu svētku Dievkalpojumā. Ansambļa darbība izpaužas daudzpusīgā veidā. Kopš 1985. gada tam ir bijuši daudzi patstāvīgi koncerti, ieskaitot viesošanos Grand Rapidos, Kalamazū, Hamiltonā, Ročesterā, Bafalo un Otavā. Ansamblis ir ņēmis dalību arī Latvijas universitātes gadasvētkos un 18. novembŗa atzīmēšanā Toronto un Hamiltonā. 1987. gadā tika ieskaņota magnetofona kasete "Ziemssvētku vakars”. Jau par tradiciju ir kļuvuši Ansambļa koncerti baznīcā Ziemsvētku ieskaņai kopā ar ērģelnieci māc. Anitu Gaidi. Kā savu svarīgāko pienākumu Ansamblis tomēr uzskata draudzes Dievkalpojumu kuplināšanu. Savas darbības 10 gadu jubileju Ansamblis nosvinēja baznīcā ar koncertu 1988. gada 5. novembrī. Apbrīnojuma ir diriģentes Brigitas Dobeles-Alkas enerģija un nodošanās šim darbam, jo viņas dzīvesvieta ir Bafalo. Šogad Ansamblim piepildās 20 pastāvēšanas gadi. Ir veikts loti daudz. lestudēts plašs garīgais un laicīgais repertuārs oriģinālvalodās. Ansamblis sadarbojas ar bračistu Arturu Jansonu un čellistu Juri Ķēniņu un, protams, ar ērģelnieci Anitu Gaidi. Kopš dibināšanas Ansamblī vienmēr aktīvi piedalījies arī draudzes mācītājs, kaut arī baznīcā viņam dziedāšanas reizēs veikli jāparvietojas no altāŗa telpas uz balkonu pie Ansambļa. 1991. gadā 9. Latviešu dziesmu svētku rīcības komiteja, izvērtējot ansambļu vienības, kas piedalījās svētkos, Sv. Jāņa draudzes Ansamblim piešķīra atzinības rakstu kā aktīvākam ansamblim Ziemeļamerikā. 1989. gadā Baznīcas virsvalde apbalvoja Brigitu Dobeli-Alku ar Baznīcas virsvaldes atzinības rakstu. Par draudzes mūzikālo darbu runājot, šeit pienākas pieminēt arī mūsu ērģelniekus. Pirmā draudzes ērģelniece bija Edīte Timermane-Ozola līdz 1964. gadam. Pēc tam viņas vietā nāca Jānis Barušs, kas šo pienākumu veica 17 gadus. Sākot ar 1981. gadu, tagad mūsu draudzes ērģelniece ir māc. Anita Gaide. Ne reti mūsu draudzes Dievkalpojumos un koncertos spēlē arī pašu draudzē izaugušā ērģelniece Ruta Āze un Maikels Rundāns. Draudzes vokālais "Ansamblis"; 3. no kr. ērģelniece Anita Gaide, 4. – diriġente Brigita Dobele-Alka. Draudzes koris 1963. g. 12. maijā atskatījās uz 5 gadu darbību. 1. rindā 4. no labās diriģents Jānis Barušs. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture