Koris un vokālais ansamblis

Koris savu darbu sāka 1958. gada maijā. Bez dziedāšanas draudzes dievkalpojumos korim bija arī vairāki patstāvīgi koncerti baznīcā, atskaņojot divas Č. Gunō orātorijas – Nāve un dzīvība un Atdzimšana, izvilkums no F. Mendelsona oratorijas Elija, Mandersa orātorijas No Eļļas kalna līdz Golgātai 1. daļu, kā arī citus lielāka apmēra darbus.

Koris ar lielu cītību un mīlestību sava ilggadējā diriģenta Jāņa Baruša vadībā nodevās garīgo koŗa dziesmu kopšanai, izpelnīdamies atzinību klausītāju un mūzikas kritiķu vērtējumos. Diemžēl, 1970 – to gadu sākumā dziedātāju skaits samazinājās, tā kā 1976. gadā koris savu darbību pārtrauca. Savā 18 gadu darbības laikā koris iegādājās un draudzei dāvināja flīģeli, kā arī atbalstīja dievnama celšanu.

​

Brigita Alka stāsta par grūto izšķiršanos vadīt draudzes vokālo ansambli:
"1978. gada vasarā Saulaines nometnē neparedzētu apstākļu dēļ man iznāca novadīt Andreja Jansona dziesmu spēli " Sarkangalvīte”. Pēc izrādes ārā pie Saules šķūņa man pienāca daži draudzes locekļi un lūdza, lai es nodibinu draudzes kori. Es pateicos par lūgumu, bet tūlīt to noraidīju, jo teicu, ka dzīvoju Bafalo; tādēļ nebūtu pārāk viegli vai praktiski uzņemties vadīt kori Toronto. Rudenī man piezvanīja draudzes macītājs Ivars Gaide un atkal lūdza, lai es uzsāku draudzes kori. Atkal atbildēju – nē, ka tas tiešām nebūtu reāli kaut ko tādu uzsākt attālumu dēļ, un pie tam – es vēl pilnu laiku strādāju kā skolotāja. Bet – tad mācītājs Gaide man teica, ka es nedrīkstot šo lūgumu noraidīt, jo kāds augstāks spēks mani lūdzot. Pēc tādiem vārdiem nezināju ko darīt. Jutos ļoti neērti. Tad beidzot teicu, ka es izmēģināšu, vai tas būs iespējams. Visu pārrunāju ar manu māsu Inesi, un viņa mani mierināja, ka taču esot vieta kur man palikt, kad esmu Toronto. Tā sasaucām pirmo mēģinājumu, kas notika māc. Ivara Gaides mājās, 1978. g. oktobrī."

​

Pēc divu gadu pārtraukuma 1978. gadā tika nodibināts draudzes vokālais ansamblis Brigitas Dobeles-Alkas vadībā. Tas pirmo reizi dziedāja draudzes 30 gadu svētku Dievkalpojumā. Ansambļa darbība izpaužas daudzpusīgā veidā. Kopš 1985. gada tam ir bijuši daudzi patstāvīgi koncerti, ieskaitot viesošanos Grand Rapidos, Kalamazū, Hamiltonā, Ročesterā, Bafalo un Otavā. Ansamblis ir ņēmis dalību arī Latvijas universitātes gadasvētkos un 18. novembŗa atzīmēšanā Toronto un Hamiltonā. 1987. gadā tika ieskaņota magnetofona kasete "Ziemssvētku vakars”. Jau par tradiciju ir kļuvuši Ansambļa koncerti baznīcā Ziemsvētku ieskaņai kopā ar ērģelnieci māc. Anitu Gaidi. Kā savu svarīgāko pienākumu Ansamblis tomēr uzskata draudzes Dievkalpojumu kuplināšanu.

Savas darbības 10 gadu jubileju Ansamblis nosvinēja baznīcā ar koncertu 1988. gada 5. novembrī. Apbrīnojuma ir diriģentes Brigitas Dobeles-Alkas enerģija un nodošanās šim darbam, jo viņas dzīvesvieta ir Bafalo.

Šogad Ansamblim piepildās 20 pastāvēšanas gadi. Ir veikts loti daudz. lestudēts plašs garīgais un laicīgais repertuārs oriģinālvalodās. Ansamblis sadarbojas ar bračistu Arturu Jansonu un čellistu Juri Ķēniņu un, protams, ar ērģelnieci Anitu Gaidi. Kopš dibināšanas Ansamblī vienmēr aktīvi piedalījies arī draudzes mācītājs, kaut arī baznīcā viņam dziedāšanas reizēs veikli jāparvietojas no altāŗa telpas uz balkonu pie Ansambļa.

1991. gadā 9. Latviešu dziesmu svētku rīcības komiteja, izvērtējot ansambļu vienības, kas piedalījās svētkos, Sv. Jāņa draudzes Ansamblim piešķīra atzinības rakstu kā aktīvākam ansamblim Ziemeļamerikā. 1989. gadā Baznīcas virsvalde apbalvoja Brigitu Dobeli-Alku ar Baznīcas virsvaldes atzinības rakstu.

Par draudzes mūzikālo darbu runājot, šeit pienākas pieminēt arī mūsu ērģelniekus. Pirmā draudzes ērģelniece bija Edīte Timermane-Ozola līdz 1964. gadam. Pēc tam viņas vietā nāca Jānis Barušs, kas šo pienākumu veica 17 gadus. Sākot ar 1981. gadu, tagad mūsu draudzes ērģelniece ir māc. Anita Gaide. Ne reti mūsu draudzes Dievkalpojumos un koncertos spēlē arī pašu draudzē izaugušā ērģelniece Ruta Āze un Maikels Rundāns.