Labdien,
Nosūtām jums pavasara Vārds un Lūgšana izdevumu, kas aicina uz mūsu kopīgiem darbiem paraudzīties Lieldienu un jaunas dzīvības gaismā.
Apcerēsim, lūgsim un piedalīsimies kopīgā kalpošanā!
Mācītājs Ģirts Grietiņš
Vārds un Lūgšana
Sv. Jāņa Evaņģēliski Luteriskās
Latviešu Draudzes Toronto
izdevums
2024. gada pavasaris
Pavasaris ir sācies ar Lieldienu laiku un čakliem darbiem talkās gan pie baznīcas, gan arī Saulainē. Šajā laikā varam pārdomāt, kādas ir sēklas (kā tiešā, tā pārnestā nozīmē), kuras sējam un uz kuru augļiem ceram. Mēs esam pateicīgi par jauniem draudzes padomes locekļiem, kas iesaistās darbā ar saviem talantiem un spējām.
Šajā Vārds un Lūgšana numurā vēlos dalīties ar pārdomām par Lieldienu apsolījumiem, kuros Jēzus mūs aicina uz jaunu dzīvību un jaunām iespējām, kuras Kristus vēsts paver arvien no jauna.
Otra apcere attiecas uz sēklām, kādas sējam savā dzīvē, tautā un kultūrā, pateicoties par tiem augļiem, kas jau ir nobrieduši un atklāti, piemēram mūsu mākslā un dziesmās, kas vainagojas ar Dziesmu Svētkiem, kā arī aicinu pārdomāt, kāda ir zeme jeb tie apstākļi, kurā Dieva sēkla var iesakņoties un pieaugt.
Svētīgu un skanīgu vasaru vēlot,
Mācītājs Ģirts Grietiņš
t. 647 986 5604
Plaisas, pa kurām iespīd gaisma
Viņiem tā runājot, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja viņiem: “Miers ar jums.” Satrūkušies un baiļu pārņemti, tie domāja, ka redz garu. Bet viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat satraukti un jūsu sirdīs ceļas šaubas? Uzlūkojiet manas rokas un manas kājas – tas esmu es. Aptaustiet mani un skatieties, garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man.” Un, to teicis, viņš parādīja viņiem rokas un kājas. Kad viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja: “Vai jums šeit ir kas ēdams?” Tad tie iedeva viņam ceptas zivs gabalu, un viņš to ņēma un ēda viņu acu priekšā. Tad viņš teica: “Šie ir mani vārdi, ko es jums sacīju, kad biju pie jums! Visam jāpiepildās, kas par mani sacīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos.” Tad viņš lika viņu prātam atvērties, ka tie saprastu Rakstus, un sacīja: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un augšāmcelsies no mirušajiem trešajā dienā, un viņa vārdā visām tautām, sākot no Jeruzālemes, tiks sludināta atgriešanās, lai saņemtu grēku piedošanu; jūs tam esat liecinieki.
Lūkas ev. 24:36-48
Lieldienu laikā nāk prātā divi tēli. Viens ir no dziesmas “Mazu brīdi pirms”, ko Juris Ķeniņš atskaņoja svētbrīdī. Šīs dziesmas vārdi un noskaņa parāda, ka mēs atrodamies rīta saules gaidās. Mūsu priekšā ir kaut kas lielāks, kas tūlīt parādīsies un ko Dievs mūs aicina ieraudzīt un nepalaist garām.
Otrs tēls ir no Leonarda Koena dziesmas, kurā ir zīmīgi vārdi:
“Visā ir kāda plaisa. Tieši tā pie mums iespīd gaisma.”
There is a crack in everything, that’s how the light gets in.
Lieldienu evaņģēlija stāsti ir kā šī plaisa mūsu ierastajā pasaulē. Tie parādā ārkārtīgi neparastus un lielus apsolījumus. Mums ir svarīgi, ka te nav liecība tikai par Jēzu un kādiem brīnumiem, kuriem vajadzētu mūs izbrīnīt, bet tas ir stāsts par mums, par Dieva apsolījumiem visai pasaulei arī mūsu laikā. Apustuļu darbos Pēteris nosauc Jēzu par
“Dzīvības Valdnieku, kuru Dievs ir uzmodinājis no mirušajiem” (Apd 3:15)
Šis stāsts ir ārkārtīgi neparasts kā visas liecības par augšāmcelto Jēzu un viņa sekotājiem, kas darbojas viņa dzīvības spēkā. Tas nav stāsts tikai par Jēzu, bet par apsolījumiem mums.
“Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi viņam.”
(1. Jāņa 3:2)
Tātad augšāmcelšanās stātā mūsu pasaulē jau atspīd gaisma no Dieva pasaules. Mēs lasām, ka Jēzus cenšas parādīt mācekļiem, ka viņš ir īsts, ka viņa jaunā dzīvība nav ilūzija. Viņš aicina mācekļus pie galda un ēd ar tiem. Tā ir īpaša kopība, kas ir redzama un taustāma. Mums tiek dots apsolījums, ka būsim viņam līdzīgi. Mēs redzam, ka mācekļi turpina darboties, nest dziedināšanu Jēzus Garā un Gara spēkā. Par to runā arī apustulis Pāvils:
“Ja mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki. Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem. Tādēļ ka nāve ir caur cilvēku un caur cilvēku ir arī mirušo augšāmcelšanās. Jo, kā visi mirst Ādamā, tā Kristū visi tiks darīti dzīvi.“ 1Kor 15:19-23
Mēs vēl piederam pirmā Ādama (tulkojot no ebreju valodas – “cilvēks”) pasaulei. Taču mūsu pasaulē ir ienācis jauns Cilvēks – Kristus, kas nes mums jaunu dzīvību, kas sniegsies pāri mūsu pasaules robežām. Tieši viņš ir parādījis, ko nozīmē būt īstam cilvēkam, kādu to bija iecerējis Radītājs un kas ir paraugs mums visiem. Svarīgi, ka Dievs vienmēr vēlas mums dot vairāk nekā esam gatavi saņemt. Tā ir īpaša, neatkārtojama kristietības vēsts, no kā dažkārt kautrējas pat kristieši, kad pievēršas tikai šai pasaulei. Nav šaubu, ka mums ir jādarbojas pasaulē, jāiestājas pret netaisnību, jāmīl savs tuvākais, nav jāsēž un jāgaida Dieva valstība, taču mēs esam aicināti apliecināt evaņģēlija vēsti, ka Jēzus ir augšāmcēlies un ar to vēstures, mūsu dzīves un pasaules perspektīvas izmainās. Kristieši nedrīkst pielāgoties šai pasaulei un tikai atkārtot stāstus, kas pašreiz ir modē vai pielāgoties dažādiem populistiskiem strāvojumiem. Jā, ir jārunā cilvēkiem saprotamā valodā, ir jāmācās no citām tautām un reliģijām, bet būt atvērtam nenozīmē atteikties no savas īpašās un svarīgās mācības par Dieva mums dāvāto dzīvību un augšāmcelšanos.
As we reflect about the new life in Christ and Gods great promises, I would like to share two quotes from C. S. Lewis that show us, that God is always willing to give us more than we ask.
“We are half-hearted creatures, fooling about with drink and sex and ambition when infinite joy is offered us, like an ignorant child who wants to go on making mud pies in a slum because he cannot imagine what is meant by the offer of a holiday at the sea.”
“Imagine yourself as a living house. God comes in to rebuild that house. At first, perhaps, you can understand what He is doing. He is getting the drains right and stopping the leaks in the roof and so on; you knew that those jobs needed doing and so you are not surprised. But presently He starts knocking the house about in a way that hurts abominably and does not seem to make any sense. What on earth is He up to? The explanation is that He is building quite a different house from the one you thought of - throwing out a new wing here, putting on an extra floor there, running up towers, making courtyards. You thought you were being made into a decent little cottage: but He is building a palace. He intends to come and live in it Himself.”
Let us pray:
To whom shall we go? You have the words of eternal life,
and we have believed and have come to know that
You are the Holy One of God.
Praise to You, Lord Jesus Christ,
King of endless glory.
Christ has been raised from the dead:
the first fruits of those who sleep
For as by man came death
by man has come also the resurrection of the dead;
for as in Adam all die even so in Christ shall all be made alive.
Glory to the Father and to the Son
and to the Holy Spirit;
as it was in the beginning is now
and shall be for ever.
Amen.
Dieva sēklas mūsu zemē
Tanī dienā Jēzus, no nama izgājis, apsēdās jūras malā. Un daudz ļaužu sapulcējās pie Viņa, tā ka Viņš iekāpa laivā un apsēdās, un visi ļaudis stāvēja krastmalā. Un Viņš uz tiem daudz runāja līdzībās un sacīja:
”Redzi, sējējs izgāja sēt. Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda; un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes; bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes; bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca; bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” Mateja ev. 13:1-9
Šī populārā Jēzus līdzība ir saprotama vairākos veidos.
1. Mēs katrs esam zeme, kurā Dieva Vārds var iekrist, augt, atrast mājvietu un mūs iedvesmot vai motivēt.
2. Uz “zemi” varam paraudzīties kā uz kultūru – arī latviešu kultūru šeit Toronto. Ja šajā laikā raugāmies uz Dziesmu Svētkiem, tad varam būt pateicīgi, ka garīgas sēklas ir izaugušas un pārvērtušās dziesmās, kuras turpina mūs iedvesmot.
Lai labāk saprastu kultūru, es vēlētos to nošķirt no dabas, kurā viss notiek pats par sevi bez cilvēka iejaukšanās. Pļavā zāle un puķes aug pašas par sevi, un arī tas ir dabisks skaistums. Savukārt dārza puķes tiek stādītas, laistītas un koptas un nezāles tiek izravētas. Tā jau ir īpaši veidota un uzturēta kultūra. Kultūra ir tas ko kopjam, sargājam, glabājam kā sava valoda un labas tradīcijas. Arī baznīca un draudze ir vide, kurā glabājam un kopjam kristīgās un latviskās garīgās tradīcijas. Tas, kas mums ir svarīgs joprojām ir jāsargā un jākopj atbilstoši šodienas realitātei.
Te varam pārdomāt kristietības un latvietības attiecības. Es vēlētos apgalvot, ka nav tikai vienas kristīgas kultūras, bet katrā tautā un dažādās tradīcijās tā var izpausties un pieaugt īpašā veidā. Dieva vārds ir kā sēkla, kas kritis dažādās tautās un jau nesis labus augļus arī pie latviešiem. Protams, var diskutēt par gadījumiem, kur Dieva vārds nav saprasts, kur tam nav atradusies auglīga augsne, vai kur tas ir ticis ļaunprātīgi izmantots. Taču latviešu kultūrā Dieva vārds ir gājis līdzi, dažādi atbalsojies un ietekmējis tautas tradīcijas, paražas un arī tautasdziesmas. Tāpēc es neatbalstītu stingru nošķiršanu, ka ir latviešu kultūra un ka kristietība ir kaut kas pavisam cits. Tās var iet roku rokā (kā mēs to zinām no mūsu svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem un Lieldienām), viena otru papildināt un nest labus augļus.
Kristīgās baznīcas uzdevums, sējot Dieva Vārda sēklu, ir runāt cilvēkiem saprotamā valodā, bet nepazaudēt unikālo kristīgo vēsti, kas, dažreiz nav uzreiz saprotama. Tā ir jāmācās, tā ir jāpiedzīvo, bet to nedrīkst pārmērīgi vienkāršot, jo bez tās baznīca un kristietība nevar pastāvēt. Lai baznīca pastāvētu, tai ir nevis tikai jāpiemērojas populistiskām idejām, bet jāsaglabā tas īpašais un neatkārtojamais kas ir tieši baznīcā, draudzē un mūsu latviešu kultūras garīgajās bagātībās. Kādās formās tas var izpausties jau lielā mērā ir atkarīgs no mums. Bībelē viss nav priekšā uzrakstīts, bet mēs esam aicināti būt radoši gan respektējot tradīcijas, kuras esam saņēmuši, gan mācoties no šīsdienas piedāvājumiem.
Domājot par sēklām, kuras jau nesušas augļus mūsu draudzē, varam minēt tradīcijas, kuras esam kopuši un turpinām kopt. Te jāmin svētdienas dievkalpojumi, muzikāli svētbrīži, kino vakari, Rudens svētki, Retrīts jeb Atelpa Saulainē, Ziemassvētku Tirdziņš, Bībeles stundas un sadraudzība pie kafijas. Svētīga ir arī Ticības mācības stundas latviešu skolā un vecāko draudzes locekļu aprūpēšana.
Lūgsim, lai svētība un labi augļi pavada mūsu turpmāko darbu un kalpošanu!
Šajā laikā baznīcā atzīmējam Mātes jeb ģimenes dienu. Mēs aizlūdzam par ģimenēm, bērniem un mātēm. Te mums var nākt talkā Imanta Ziedoņa dzejolis.
Kad bērni apkārt, tad ir kaut kā drošāk.
Cik otrādi! Pat tad, ja nevar tie
mūs aizstāvēt, tu jūties tomēr možāk,
tu jūties stiprāk, kad tev vajag iet.
Pat kliegt ir drošāk. Tumsā katrā pusē
tev bērni iet, un tu tiem ceļu šķir.
Es jūtu to, kā bailes manī klusē.
Es tāpēc esmu drošs, kad viņi ir.
Vai mātes mūžs nav vienās bailēs bijis?
Viens izbijies un baiļu pienākums!
To vēl neviens nav dziesmā uzrakstījis,
cik mazi bērni ļoti stāv pār mums.
/Imants Ziedonis/
Let us pray for our Church and everyone who serves others!
Dear Lord, we are gathered at this time after Easter as we welcome the new life we see in you, let us pray for the new life of our congregation and for our council. We are grateful for those who served before, and we welcome new members. Let us look at the needs of today and tomorrow, give us your wisdom to understand, how can we better serve our church and the community around us. Let us see what it means for each of us to be your disciples, to use the talents you have given us and to spread your message of love, mercy, and truth, so that we are good stewards of the heritage that has been entrusted to us by previous generations.
In the name of Jesus. Amen.