Izdevums Vārds un Lūgšana atgādina, ka viss, ko kopā darām ir Dieva Vārda apgaismots. Dieva Vārds mūs aicina, iedvesmo un vada. Turklāt lūgšana arvien atgādina, ka nepietiek par Dievu runāt trešajā personā, bet savās domās un darbos mēs runājam ar Dievu tieši un šī dvēseles saruna atspoguļojas mūsu dzīvē. Lai svētītas mūsu domas, darbi un lūgšanas arī jaunajā gadā!
Mācītājs Ģirts Grietiņš
Vārds un Lūgšana
Sv. Jāņa Evaņģēliski Luteriskās
Latviešu Draudzes Toronto
izdevums
2023. gada Decembris
Jēzus saka: ““Redzi, es visu daru jaunu” Atkl 21:5
Šī gada nogalē svinot Ziemassvētkus, mēs varam būt pateicīgi par īpašiem notikumiem, kuriem dzīvojām līdzi draudzes dzīvē.
Tā bija sv. Jāņa draudzes 75. gadu jubileja, kas aizsākās ar labi apmeklētu Ziemassvētku tirdziņu, kā arī kopā ar draudzes ansambli un diriģenti Brigitu Alku svinējām Sv. Jāņa draudzes ansambļa 45. gadu jubileju. Tas viss bija iespējams ar daudzu atsaucīgu cilvēku atbalstu un klātbūtni. Kopā pavadījām daudz svētīgu un priecīgu brīžu, kas būs plašāk parādīti arī Draudzes Vēstīs.
Taču atcerēsimies, ka izdevums Vārds un Lūgšana atgādina, ka viss, ko kopā darām ir Dieva Vārda apgaismots. Dieva Vārds mūs aicina, iedvesmo un vada. Turklāt lūgšana arvien atgādina, ka nepietiek par Dievu runāt trešajā personā, bet savās domās un darbos mēs runājam ar Dievu tieši un šī dvēseles saruna atspoguļojas mūsu dzīvē. Lai svētītas mūsu domas, darbi un lūgšanas arī jaunajā gadā!
Mācītājs Ģirts Grietiņš
t. 647 986 5604
Mācītāja uzruna draudzes 75. gadu jubilejā.
“Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām. Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps. Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.”
Mateja ev. 20:25-28
Šodien dedzam sveci Adventa vainagā un atminamies Jēzus vārdus:
Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī;
tad tā spīd visiem, kas ir namā.
Mt 5:15
Lai gaisma degtu, tā ir jāuztur, jāsargā, lai liesma nenodziest, tā jādod tālāk kā aizdegta lāpa. Mēs pateicamies par gaismu no pagātnes, par cilvēkiem, kas aizgājuši, bet kuru gaisma paliek pie mums joprojām. Adventa laikā atsaucamies Jēzus gaismai. Te atspīd kaut kas, kas nav tikai mūsu, bet ir īpašs, neatkārtojams, Jēzus dots.
Nāk prātā Jēzus teiktais par dārgo pērli:
Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.
Mt 13:45-46
Tagad ir brīdis, kad pārdomāt un novērtēt: Kas ir mūsu dārgās pērles? Kas ir tas, ko mēs gribam glabāt kā dārgumu?
Vārdi, kas šodien šķiet nozīmīgi, ir: Kopt. Rūpēties. sargāt. Dot tālāk.
Tādēļ var teikt, ka šodien pateicības diena. Vispirms tā ir pateicība par cilvēkiem. Pateicība par mācītājiem un draudzes locekļiem, kas rūpējušies, lai latviskā vidē mēs glābtu garīgumu.
Rūpes. Kas ir draudzes loceklis? Te var būt dažādas definīcijas. Es teiktu: tas, kam rūp draudze. Tādēļ pateicamies par to, ko Dievs mums uzticējis. Tie ir cilvēki, viņa Vārds, mācība un rūpes vienam par otru.
Kopšana – aktīva garīga prakse, kur praktiskais nav nošķirts no garīgā, bet mēs kopjam un sargājam to, kas mums ir svarīgs. Kopt var dziedāšanas māku vai kopt Saulaini talkā, kopt var dievnamu. Mēs kopjam labas tradīcijas dievkalpojumos, Bībeles diskusiju grupā vai retrīrā; kopt var labas attiecības ar mūsu draugiem un kaimiņiem vai Latviešu skolas bērniem.
Mēs arī pateicamies par labu sadarbību ar sv. Andreja draudzi un mācītāju Dāgu Demandtu.
Šodien es pateicos brīvprātīgajiem un darbiniekiem, pērminderiem un lasītājiem, pateicos visiem kas mūs atbalsta.
Šajā laikā mēs nevaram skatīties tikai atpakaļ, kā bija vecos labos, laikos, bet mums ir jānāk arvien kopā lai koptu un rūpētos par visu to, kas mums kopā ir svarīgs šodien un tāds būs rīt, jo tikai tas, ko kopsim, sargāsim, par ko rūpēsimies un paši kopā priecāsimies, varēs pastāvēt.
Lūgšana Ziemassvētku laikā
Kungs, mūsu pasaulē redzam vardarbību un pretrunas, kas šķiet nesamierināmas. Mūsu priekšā ir karš, ir upuri, ir netaisnība. Mēs šodien lūdzam: rādi mums ceļu, kas ved pretī izlīgšanai, ļaunuma un dusmu izbeigšanai. Ļauj mums izlīgt ar sevi un mūsu tuvākajiem. Ved mūs pretī pasaulei, kurā vairs nav baiļu, kur “vilks var mājot pie jēra”.Kungs, ar tavu atnākšanu Ziemassvētkos piepildās seni pravietojumi, kas atgādina par tavu gādību un vadību pat brīžos, kad to neredzam. Tava gaisma spīd pāri laikiem un laikmetiem; tava gaisma ir aicinoša, tā aicina mūs no tumsas raudzīties gan uz Bētlemi, gan visām tām vietām, kur tava pasaule savienojas ar mūsu pasauli, kur tu pats ienāc mūsu vidū, kur tu, paliekot trausls un nepasargāts, mūs uzņem savā patvērumā, jo tu redzi un rādi to, ko mēs vēl neredzam.
Tu mūs ved pretī dzīvībai, gaismai un priekam. Tu, Jēzu darīji neparastu brīnumu, kad mācekļiem šķita, kad viņiem ēdiena, maizes un zivju palicis pavisam maz, tu aicināji nevis taupīt, bet dalīties un, daloties izrādījās, ka visiem pietiek. Ja viena svece aizdedz otru, pirmajai svecei gaismas nekļūst mazāk. Tā ir arī ar tevis dāvāto prieku, ja ar to dalāmies, tā kļūst vairāk. Mēs lūdzam: māci dalīties priekā.
Tavs Vārds top miesa, iemiesojas. Kungs, tu vēlies piedzimt mūsu pasaulē un mūsos, lai mēs piedzīvotu, ka nav lielāka prieka, kā prieks par tavu klātbūtni. Tava klātiene svētī un apgaismo visu citu, ko mēs saucam par laimi, piepildījumu un iepriecinājumu.
Ziemassvētku laikā mēs ne tikai atceramies seno stāstu par Tavu piedzimšanu Bētlemē, bet aicinām tevi piedzimt un pieaugt mūsos, pārvērst mūsu dzīvi ar tavu klātbūtni.
Pēc senas tradīcijas Adventa laiks ir bijis gavēņa atturības laiks. Mēs lūdzam: ļauj mums atteikties no visa, kas aptumšo patiesu prieku un tiekties pēc tā, kas dāvā dzīvību un gaismu mūsu dzīvēs. Ļauj mums priecāties par ikdienišķām, arī materiālām lietām, kas palīdz tavu prieku piedzīvot un dot tālāk. Tad tavas atnākšanas gaisma atspīdēs mūsos.
Ļauj mums priecāties par otru cilvēku mums līdzās, par viņu sasniegto, kā arī mierināt un iepriecināt tos, kas noskumuši. Tad tava mīlestība būs mūsu gaisma.
Ziemassvētku vakara pārdomas.
Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu; pirms tie sāka dzīvot kopā, viņa bija ieņēmusi bērnu no Svētā Gara. Viņas vīrs Jāzeps, būdams taisns un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja no tās slepus šķirties. Kad viņš par to domāja, redzi, Kunga eņģelis viņam parādījās sapnī un sacīja: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu; tas, kas viņā ieņemts, ir no Svētā Gara.
Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jēzus, jo viņš izglābs savu tautu no grēkiem. Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs caur pravieti ir runājis: redzi, jaunava taps grūta un dzemdēs Dēlu, un viņu sauks vārdā Emanuēls, tulkojumā: Dievs ir ar mums.”
Mt 1:18-23
Kas mums nāk prātā pirmais, kad atceramies Ziemassvētkus? Esmu dzirdējis dažādas atbildes. Man nāk prātā vispirms sajūtas, ka tumšā laikā mēs gaidām kaut ko gaišu – gaismu kā prieku, iepriecinājumu, svētkus. Mēs pēc tā ilgojamies arī brīžos, kad ne viss mūsu dzīvē ir priecīgi.
Daudziem no bērnības ir saglabājušās atmiņas par Ziemassvētku smaržām, garšām, gaidām un skaistu brīdi baznīcā vai pie eglītes ģimenes lokā.
Ne vienmēr mēs spējam savas izjūtas izteikt vārdos, varbūt dzejā. Atmiņā ataust Poruka vārdi: Balts sniedziņš snieg uz skujiņām / Un maigi dziedot pulksten's skan. / Mirdz šur tur ciemos ugunis / Un sirds tā laimīgi pukst man.
Vai to sajūtam? Kad un kur mana sirds pukst laimīgi?
Senos laikos cilvēki, lūkojoties pēc laimes un piepildījuma, gaidīja Dievu kā varenu ķēniņu, bet sagaidīja bērnu. Bērnu, kas nevar uzreiz runāt un atbildēt uz mūsu jautājumiem, kurš nevar atrisināt mūsu problēmas, bet kurš ienāk mūsu vidū. Viņš ienāk ar savu klātbūtni; viņš ir vājš un neaizsargāts, bet uztic sevi mums.
Mēs zinām, ka daudzos svarīgos dzīves brīžos nav viegli atrast īstos vārdus, bet daudz svarīgāk ir vienkārši būt klāt. Vispirms Dievs ienāk mūsu vidū ar savu klātbūtni. Viņš vēlas būt ar mums. Kā lasījām vēstulē filipiešiem, viņš ir sevi iztukšojis no dievišķās varas un godības, lai būtu tāds kā mēs, lai piedzīvotu mūsu priekus un bēdas. Viņš tiek saukts īpašā vārdā Immanuels, kas nozīmē, Dievs ar mums. Pirms kaut ko teikt vai mācīt, viņš vēlējās vienkārši būt ar mums; izdzīvot mūsu dzīvi un piedzīvot mūsu likteni. Viņš vēlas būt ar mani un tevi, bet varētu vaicāt: kur es esmu ar viņu? Kad es sajūtu viņa klātbūtni?
Ziemassvētkos Dievs mums dāvina sevi. Tā ir Ziemassvētku vēsts. Tā ir liela mistērija, bet bez šīs īpašās Jēzus klātbūtnes mēs varam būt ar viņu vispirms tāpēc, ka jau esam saņēmuši tik dažādas viņa dāvanas. Kādas ir Dieva lielākās dāvanas? Pirmkārt, mūsu atrašanas šajā pasaulē, tad mums dāvāti tuvi cilvēki, mūsu tauta, kultūra, valoda, kopība. Tik daudz labu lietu ir šajā pasaulē, kuras varam lietot, lai iepriecinātu citus, lai pasniegtu viens otram dāvanas, kas ir gan taustāmas, gan pāri visam, dodot dāvanu, ir vēlēšanās iepriecināt otru un būt klāt, lai piedzīvotu šo prieku.
Baznīcā mēs bieži atgādinām par Dieva Vārda vai Jēzus mācības nozīmi, bet Ziemassvētkos pirms visiem vārdiem ir viņš pats. Viņš ienāk mūsu pasaulē, lai parādītu ceļu uz citādu pasauli, nevis uz kādu citu vietu, uz kuru varētu bēgt no šīs pasaules, bet uz citādu dzīvi un attieksmi, kad esam gatavi viņu pieņemt bez vārdiem, kad esam gatavi pieņemt viens otru. Pirms visiem vārdiem būt klāt, kā Marijai pie Jēzus bērna. Kā draugam, kurš var klusēt kopā ar draugu.
Viņš ar mums un mēs ar viņu. Jo mūsu Dievs ir Dievs ar mums.
This Christmas let us remember the special title of Jesus:
Immanuel, meaning God with us.
Let us reflect.. how and where God can be with us.. when we invite him to be present in our lives. God gives us so many presents so we can be grateful.
The first gift is a gift of our life in this world.
Second gift are the people who are dear to us and besides us.
And then in Christmas God gives us Himself, he wants to be with us.. even before words and teaching.. just to be together..
So let us reflect.. when we are in the presence of Jesus, how his presence in our world can change us and give new opportunities that bring peace, joy and first of all – a silent presence.
And one special wish and blessing during this Christmas is Peace – peace that we lack in our world and the peace that we can receive in the presence of God. Let us invite Gods peace into our lives. Because God comes to us not as a strongman but as a child. Immanuel: God with us.
Kungs, Jēzu, šajā Ziemassvētku vakarā es lūdzu:
Lai manī apklust viss, kas neesi Tu, viss, kas nav Tava klātbūtne
- Tava skaidrā, savrupā, mierpilnā klātbūtne.
Kungs Jēzu, Dāvā mums savu mieru. Pārklāj ar klusumu manas vēlēšanās un iegribas, Apsedz ar savu klusumu manu pretošanos un neapmierinātību. Piesūcini ar klusumu manu dabu, kas tik kāra izlikties un tik ļoti tiecas pēc ārējas, trokšņainas darbošanās.
Kungs Jēzu, Dāvā mums savu mieru. Apklāj ar klusumu pat manu lūgšanu, lai tā kļūst par tiekšanos Tev pretī. Lai Tavs klusums ietiecas līdz pašiem manas būtnes dziļumiem un tad atgriežas pie Tevis kā mīlestības apliecinājums.
Kungs Jēzu, Dāvā mums savu mieru.
Kungs, esi ar savu baznīcu visā pasaulē gan katrā draudzē, gan pie katra labas gribas cilvēka, kas iestājas par mieru, taisnību un līdzcietību, kā arī palīdz un iepriecina tos, kas cieš.
Kungs Jēzu, Dāvā mums savu mieru.
Kungs, uzklausi mūsu katra klusās lūgšanas šajos Ziemassvētkos, kad lūdzam par mums tuviem un dārgiem cilvēkiem, kad izlūdzamies tavu vadību nākošajā gadā un kad iepriecinām tos, kas noskumuši.
Kungs Jēzu, Dāvā mums savu mieru.