Labdien,
Aicinām iepazīties ar februāra Vārds un Lūgšana izdevumu.
Ar Pelnu trešdienu februārī ir iesācies Kristus ciešanu jeb gavēņa laiks. Šajā laikā mēs baznīcā esam lūguši un pārdomājuši, kā varam dzīvot ar to krustu, kas katram ir jānes savā veidā, un kā savās domās un darbos būt kopā ar cietējiem. It īpaši savās lūgšanās un darbos turpinām atbalstīt ukraiņus viņu cīņā par brīvību.
Mācītājs Ģirts
Vārds un Lūgšana
Sv. Jāņa Evaņģēliski Luteriskās
Latviešu Draudzes Toronto izdevums
2024. gada Februāris
Ar Pelnu trešdienu februārī ir iesācies Kristus ciešanu jeb gavēņa laiks. Šajā laikā mēs baznīcā esam lūguši un pārdomājuši, kā varam dzīvot ar to krustu, kas katram ir jānes savā veidā, un kā savās domās un darbos būt kopā ar cietējiem.
Kopīgā kino vakarā skatījāmies filmu par Joni Eareckson Tada likteni, kura jau kopš jaunības ir paralizēta, tomēr spēja atrast savai dzīvei piepildījumu gan ticībā, gan mākslā, gan attiecībās ar cilvēkiem, kas viņu atbalstīja.
24. februārī ir arī pagājuši divi gadi kopš Krievijas iebrukumu Ukrainā, un mēs baznīcā kopā ar mūziķiem aizlūdzām par ukraiņiem un visiem nevainīgiem cilvēkiem, kas cieš karā.
Šajā izdevumā varam arī apcerēt, kur smelties barību un stiprinājumu visam cilvēkam – gan miesai, gan dvēselei. To mēs īpaši šajā laikā pārdomājām kopā ar latviešu skolas bērniem, atgādinot nozīmīgo latviešu vārdu – “vesels” – gan veselīgs, gan sevī vienots un harmonisks.
Veselību un iekšēju vienotību vēlēsim arī viens otram laikā, kas mūs ved pretī jaunas dzīvības svētkiem - Lieldienām.
Mācītājs Ģirts Grietiņš
t. 647 986 5604
Barība miesai un dvēselei
Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no maizēm un paēduši. Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis." Tad tie Viņam sacīja: "Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?" Jēzus atbildēja viņiem: "Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko Viņš ir sūtījis." Tad tie sacīja Viņam: "Kādu zīmi Tu rādi, lai mēs, to redzēdami, Tev ticam? Ko Tu darīsi? Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm." Jēzus viņiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums
dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību." Tie Viņam sacīja: "Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!" Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.
Jāņa ev. 6:26-35
Mielasts ir sens kristiešu simbols. To mēs redzējām gan Bībeles lasījumos, gan varam atcerēties seno kristīgo tradīciju nāk kopā uz “mīlestības mielastu”, kas arī ārpus Dievgalda mūs vieno sadraudzībā kā Dieva draudzi.
Jāatceras, ka Dievs uztur visu cilvēku - miesu un garu. Tas, kas baro mūsu dvēseli ir ne tikai ēdiens pēc dievkalpojuma pie kafijas galda, bet it īpaši kopība klātbūtne un sadraudzība.
Kopš seniem laikiem ir pastāvējušas mācības, kas tiek sauktas par duālistiskām. Tās centās nodalīt un pretstatīt matēriju un garu vai dvēseli un miesu. Varbūt kādreiz izjūtam šādu iekšēju pretrunu, tomēr mums jātiecas pēc vienotības un harmonijas. Uz to var norādīt Bībelē atrodamais senebreju vārds nephesh, kas dažreiz tiek tulkots kā dvēsele, bet norāda arī uz visu dzīvu būtni, kas nav iekšēji sašķelta.
Viss vesels cilvēks savā dvēselē un miesā tiek uzturēts ne tikai ar materiālām lietām, bet caur tām, ar to palīdzību. Pats Jēzus nerunā no debesīm, bet inkarnējas jeb iemiesojas mūsu pasaulē un pilnā mērā piedzīvo, ko nozīmē būt cilvēkam. Bībele māca, ka matēriju ir radījis Dievs. Viņš ir atzinis to par labu esam; tā nav ne ļauna, nav ne nepareiza, ne iluzora; cita lieta, ka mēs esam atbildīgi, kā to lietojam. Šo vienotību starp redzamo un neredzamo, garu un matēriju mēs redzam arī Svētajā Vakarēdienā, kas vieno cilvēku ar Dievu un mūsu savā starpā. Te mēs Jēzu un viņa klātbūtni uzņemam un piedzīvojam. Dievgalds nesastāv tikai no neredzamām lietām, bet arī no redzamām - no maizes un vīna. Tā ir galda kopība, kur Dieva svētību saņemam caur redzamām lietām un ēdienu. Bībeles stāstos redzam, ka īpašos brīžos Jēzus ar mācekļiem kopā ēd – arī pēc augšāmcelšanās. Tā Dieva svētība pie mums nonāk taustāmā veidā. Tā ir īsta kā pati matērija.
Ja domājam par kopīgu mielastu, tad apzināmies, ka svarīgi nav vien garšīgi ēdieni, bet it īpaši tas, ar ko kopā tos baudām. Tātad nozīmīga ir kopība un klātbūtne, kas var svētīt materiālas lietas.
Šajā ziņā gribēju ar jums dalīties ar Anglijas pareizticīgo metropolīta Surožas Antonija (Blūma) atziņu.
Mums ir jāmācās lūgt, ne diedelēt, bet satikties ar Dievu. Tas nozīmē, nostāties Dieva priekšā un sacīt: Kungs, es zinu, ka Tu esi visuresošs, Tu esi visur, Tu esi te, un es esmu Tavā klātbūtnē; cik tas ir brīnišķīgi!
Vai drīkst, es ar Tevi mazliet pasēdēšu un tā vietā, lai Tavā priekšā teiktu runu, es vienkārši paklusēšu kopā ar Tevi?...
Jūs zināt, kā tas dažreiz notiek: draugi satiekas, apsēžas pie kamīna; pienāk vakars; vispirms ir dzīva saruna, tad saruna kļūst klusāka, padziļinātāka; bet pēc tam pat negribas vairs runāt, jo ir tik labi būt kopā. Un draugi sēž un kopā klusē.
Tas ir tas, kas mums jāmeklē lūgšanā. Ne tas, lai Dievam pavēstītu kaut ko jaunu priekš Viņa, - ko jūs varat Dievam pateikt jaunu pēc aizritējušām tūkstošgadēm? Sāciet ar to, lai parunātos ar Viņu, pastāstiet: lūk, šodien ir tāda diena, dzīve mani mētāja gan uz vienu, gan otru pusi, tas mani mulsināja, šis mani mulsināja, un lūk, tā diena man pagāja; bet tagad klusējot pasēdēšu ar Tevi..
Pēc tam iestāsies klusums, istabā viss kļūs kluss, kad es pārtraukšu trokšņot ar vārdiem un domām. Un tad var klusumā pabūt ar Dievu: es lūkojos uz Viņu, Viņš lūkojas uz mani, un mums ir tik labi vienam ar otru...
Būtiska ir šī kopība. Kopība un klātbūtne pabaro dvēseli. Dievs to vēlas, bet viņš nekad to neuzspiež. Dievs jau ir klāt, bet svarīgi ir mums to apzināties un atvērt viņam savas sirds durvis.
Es gribētu noslēgt šīs pārdomas ar Bībeles pēdējās grāmatas skaistiem vārdiem, kur arī kopībai ar Jēzu izmantots mielasta tēls.
[Jēzus saka]
Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani.
Atklāsmes grāmata 3:20
Apcere, aizlūdzot par Ukrainu, brīvību un mieru
Mt 5:6
Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
Blessed are those who hunger and thirst for righteousness, for they shall be satisfied.
Jņ 15:12-13
Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
My command is this: Love each other as I have loved you. Greater love has no one than this: to lay down one’s life for one’s friends.
Alekseja Navaļnija atziņas:
"Brīvs ir vien tas, kurš var atļauties nemelot".
Only the person who can afford not to lie is free.
Viss, kas ir vajadzīgs, lai ļaunums varētu triumfēt ir labu cilvēku bezdarbība.
All it takes for evil to triumph is inaction of good people.
Viss būs labi, un arī ja nebūs, mums paliks mierinājums,
ka esam dzīvojuši godību dzīvi.
Everything will be all right. and even if it won't be,
we'll have the consolation of having lived honest lives."
Lūgsim Dievu:
Cerības Dievs, žēlsirdīgais Tēvs, mēs paceļam savas sirdis uz Tevi!
Lai kara tumsā mēs redzam Tavas Valstības gaismu, lai izmisumā mēs uzzinām mūžīgās cerības noslēpumu, lai kara brutālajā realitātē mēs atklājam ticības dziļumus. Mīļais Debesu Tēvs, šodien mēs Tevi piesaucam.
Pēc divu gadu nežēlīga kara, kas katru dienu nes iznīcību un nāvi,
daudzi jūtas noguruši, taču mēs nedrīkstam nogurt, jo vēlamies atbalstīt ukraiņus, kuri nav paguruši cīnīties par brīvību, neatkarību un cilvēcību.
Mūsu Dievs, apžēlojies par Ukrainu!
Cilvēkus pavada bailes.
Daudzi ir miruši, ģimenes ir šķirtas.
Mieriniet tos, kuri zaudējuši savus mīļos, mierini atraitnes un bāreņus.
Ļauj atkal atgriezties savās mājās cilvēkiem, kas bija spiesti pamest dzimteni.
Saved atkal ģimenes kopā.
Atbrīvo no aizvainojuma dusmām un sāpēm, bet māci skaidri saredzēt, ka miers nevar pastāvēt bez taisnības.
Dod gudrību cilvēkiem, kuriem jāpieņem atbildīgi lēmumi,
dod cerību ievainotiem ķermeņiem un salauztām sirdīm.
Lai nāk Tava Valstība!
Nāc, Kungs Jēzu!
Āmen.
Dear Lord, grant victory over the powers of evil that have arisen and bless Ukraine with your gifts of liberty, peace, tranquility, and good fortune. We implore you, O Merciful God, look with grace upon those who courageously defend their land.
Remember the mothers and fathers, the innocent children, widows and orphans, the disabled and helpless, those seeking shelter and refuge, who reach out to you and to their fellow human beings looking for mercy and compassion. Bless the hearts of those who have already shown great generosity and solidarity, and those who prepare to receive their Ukrainian brothers and sisters in Ukraine’s greatest time of need. Bring us together as your children, your creation, and instill in us your strength, wisdom and understanding. May you be praised and glorified, now and forever, and to the ages of ages. Amen.